Māris Sirmais
Diriģents ar neatlaidīgas gribas suģestiju, harismātisku jaudu, nepiekāpīgu stingrību un nepārspējamiem smiekliem. Viņš ar saviem kolektīviem Lielo mūzikas balvu saņēmis 13 reizes.
Projekts “Avoti”
Stāsti par Lielās mūzikas balvas saņēmējiem – izcilībām Latvijas mūzikā. Viņi pamatus raduši tradīcijā un pēctecībā, bet savu taku, gluži kā avoti, izskalojuši paši – ar jauno talantu skološanu, savu skanējumu, jaunu ceļu meklējumiem, drosmi un aizrautību.
Māra Sirmā darbs vairāk nekā 25 gadu garumā Latvijas kormūzikā un kultūrā ir kā garainis, kas veicina vārīšanos, ietekmējot un atstājot pēdas kolektīvās zemapziņas līmenī. Tie, kas izgājuši Sirmā skolu, uzsver, ka tas viņiem iemācījis attieksmi pret darbu un dzīvi vispār. Ne velti krievu komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs teicis, ka “diriģēšana ir tumša lieta”. Te ir darīšana ar netveramām ietekmes zonām – kā gan viens cilvēks tikai ar roku kustībām un personības klātbūtni vien iekustina skaņu viļņus un savā pavadā notur balsu desmitus? Dziesmu svētku tūkstošu kopkori Sirmais var novest līdz baltkvēlei, sabangojot Emīla Dārziņa “Lauzto priežu” episkās šalkas.
Māris Sirmais 2018. gada Dziesmu svētkos. Foto: Aivars Liepiņš, LNKC
Bērnībā viņš gan gribēja kļūt par koristu, nevis diriģentu, 2. klasē ieguva otro vietu kompozīciju konkursā par skaņdarbu “Lācītis un vāverīte”. Piektajā klasē savārījis podus Latvijas Nacionālajā operā – aizvietojot izrāžu vadītāju un “Karmenas” pēdējā cēlienā nelaikā atraujot vaļā skatuves priekškaru. Studiju laikā izslavēts karaliskās virtuves meistars un studentu kluba vadītājs.
Panākumu lavīna sākās ar jauniešu kori “Kamēr...”, kuru viņš nodibināja 1990. gadā un vadīja līdz 2012. gadam, un ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, kura mākslinieciskais vadītājs viņš ir kopš 1997. gada. Pašlaik Sirmais strādā arī ar jaunajiem kordiriģentiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kādu dienu diriģents mēģinājuma laikā korim esot teicis: “Es te priekšā vicinos kā tāds vēja ģenerators.”
Viņam izdevās diezgan precīza pašportreta metafora – gaisa kustības (vēja) pārvēršana skaņu matērijā (elektrība) ar plaši izplestiem spārniem pasaules debesjumā, bet ar saknēm dziļi zemē. Enerģijas turbīna, kura griež nacionālo globālā tvērumā. Viņš ir Latvijas patriots, kurš ģenerē tradīciju dzīvotspēju mūsdienās, to ved un spodrina arī ārpus mūsu valsts robežām.
Sulīgo salīdzinājumu valodu Sirmais, iespējams, smēlis savā otrajā mūzikas augstskolā – sieviešu korī “Dzintars” pie Ausmas Derkēvicas, kura mūziku prata uzburt asociatīvu tēlu valodā. Un gadus vēlāk no Sirmā pūra lādes mēģinājumos birst norādes – “Nevaukšķiet kā tādi pekinieši!”, “Tā kā kurmji – vispirms melnzeme un tikai tad parādās skaņa”, “Nedziediet kā velosipēda lukturīši, kas pagriezti pret sevi, nevis ceļu! Klausieties taču, kas notiek pārējās balsīs!”.
Kora “Kamēr...” 25 gadu jubilejas koncertā Latvijas Nacionālās operas lielajā zālē kājās cēlās vairāki simti cilvēku, lai, Sirmā rokas vadīti, dziedātu “Gaismas pili”. Visa operas zāle, visi, kurus kā neredzams pavediens vieno Māra Sirmā skola, kas neinstitucionālā veidā un caur viņiem turpina šī garaiņa vārīšanos mūsu kultūrvidē.
Pirmie pozitīvie muzikālie pārdzīvojumi Mārim Sirmajam saistās ar laiku, kad viņš 90. gados tikko bija nodibinājis kori “Kamēr…”. Laimes sajūta bijusi par to, ka spēts nodziedāt dziesmu līdz beigām. “Īpaši labi atceros jauniešu koru konkursu “Rīgas zīle”. Mēs uznācām uz skatuves un es tiešām nebiju pārliecināts, vai mēs tiksim līdz beigām. Mēs tikām un arī ieguvām pirmo vietu.”
Vēl atmiņā palikusi kāda britu kora uzstāšanās, kas demonstrēta Latvijas Televīzijā. Sirmais to sauc par kora ideālu. “Katrs dziedātājs ir kā neizsmeļama enerģijas, informācijas un emociju aka. Tu vienkārši skaties uz šo cilvēku acīm un vari fokusēt savā skatienā tikai vienu dziedātāju, un liekas, ka esi piepildīts līdz malām, esi pilns ar viņa atdevi. Tāpēc es dibināju kori “Kamēr…”.”
Diriģents saka, ka ikvienam ir svarīgi, lai viņa darbs tiktu pamanīts un novērtēts. “Pati pirmā balva noteikti ir vissaviļņojošākā. Tomēr ir būtiski, ka saņemtās balvas izvērtē pats. Nenoliegšu, ka ir bijušas reizes, kad esmu saņēmis balvu, bet ir šķitis, ka tajā gadā ir kaut kas nozīmīgāks. Un arī otrādi.”
Latvijas kormūzikas fenomenu Māris Sirmais skaidro vispirms ar pēctecību un skolotājiem, arī ar neatlaidību pasūtīt aizvien jaunus skaņdarbus koriem pašmāju komponistiem. Viņš arī izceļ īpašo skaņu. Viņaprāt ir atrasts veiksmīgais vidusceļš starp vokālu un instrumentālu dziedāšanu. Tāpat nozīmīga ir spēja emocionāli aizpildīt mīlestības lauku uz skatuves.
Māra Sirmā Lielās mūzikas balvas
1997.gads
Mārim Sirmajam par mākslinieciski spilgtām kora “Kamēr…” koncertprogrammām un uzvarām divos starptautiskos konkursos.
1998. gads
VAK “Latvija” – par mākslinieciski spilgtām vokāli instrumentālajām un a cappella programmām I garīgās mūzikas festivālā Rīgā un izcilu sniegumu Arnolda Šēnberga operas “Mozus un Ārons” iestudējumā Grācas operā.
1999. gads
Korim „Kamēr...” – par sasniegumiem trijos starptautiskos koru konkursos Vācijā un Austrijā, par latviešu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu ārzemēs.
2000. gads
VAK “Latvija” par koncertprogrammām III Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā un Latvijas kormākslas popularizēšanu starptautiskos festivālos ārvalstīs.
2002. gads
VAK “Latvija” – par sniegumu V Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, Mocarta operas “Idomenejs” koncertuzvedumā un kora sešdesmitgadei veltītā koncertcikla programmās.
2003. gads
Diriģentam Mārim Sirmajam – par koncertprogrammām VI Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku garīgās mūzikas koncertā un kora “Kamēr...” koncertos.
2004. gads
Diriģentam Mārim Sirmajam – par izcilu ieguldījumu Latvijas kormūzikas jomā.
2005. gads
Jauniešu korim “Kamēr...” par programmas “Latvija – Saules zeme” ieceri un īstenojumu.
2007. gads
Ērika Ešenvalda opera “Augļu koks ir Jāzeps” Latvijas Nacionālajā operā – gada uzvedums (muzikālais vadītājs Māris Sirmais, režisors Gatis Šmits, scenogrāfs Rūdolfs Bekičs).
2009. gads
Artura Onegēra oratorijas “Žanna d’Arka uz sārta” iestudējums – gada uzvedums. Idejas autors un realizētājs – Māris Sirmais un VAK “Latvija”.
2010. gads
Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 2010.gada 4.septembrī – gada koncerts. Organizators – VAK "Latvija".
2011. gads
VAK “Latvija” un Mārim Sirmajam par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē.
2015. gads
Ērika Ešenvalda “Ziemeļu gaismā” – gada uzvedums. Rīkotājs – Māris Sirmais un VAK “Latvija”, sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.
