Foto: DELFI

300 kvadrātkilometrus liela teritorija, 70 maršruti un 923 tramvaji, trolejbusi un autobusi – tāda ir "Rīgas satiksmes" apkalpotā galvaspilsētas sabiedriskā transporta sistēmas ikdiena.

Tā ir liela saimniecība un tās uzturēšana nav lēts prieks. Valdība pašvaldībām papildus nav gatava atvēlēt ne santīmu, tieši pretēji – katru gadu uzkrauj jaunus pienākumus un maksājumus. Piemēram, atbalsts Rīgas sabiedriskajam transportam no valsts puses pēdējo četru gadu laikā samazinājies trīskārt.

Šādā situācijā mēs iestājamies par taisnīgu risinājumu mūsu iedzīvotājiem – rīdzinieki par sabiedrisko transportu maksā lētāk - 60 eiro centus (42 santīmus) par braucienu, esošo 50 santīmu vietā. Tas rīdziniekiem būs par vienu piektdaļu lētāk nekā ir šobrīd. Tie, kas strādā un patiesībā arī dzīvo galvaspilsētā, bet nav šeit deklarējušies, maksās vairāk – 1,2 eiro (84 santīmus) par braucienu.

Kāpēc šāds lēmums? Skaitļi ir daiļrunīgi – Rīgā 2012. gadā oficiāli strādāja vairāk kā 481 tūkstotis cilvēku, taču 225 tūkstoši no viņiem nebija deklarējušies galvaspilsētā. Tas nozīmē, ka ikdienā viņi izmanto Rīgas infrastruktūru, sabiedrisko transportu, bet viņu nodokļi aiziet citām pašvaldībām. Piemēram, Rīgā strādāja 11,5 tūkstoši daugavpiliešu un Daugavpils kasē pērn ieplūda gandrīz 11 miljoni latu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, 11,8 tūkstoši jelgavnieku savas pilsētas budžetā sarūpēja teju 11,5 miljonus latu, vairāk kā septiņi ar pus tūkstoši liepājnieku, strādājot Rīgā, Liepājai nodrošināja 6 miljonus latu, uz Ludzas rajonu kopumā aizgāja 2,7 miljoni latu un tā šo sarakstu varētu turpināt. Kopumā Rīga pērn visām Latvijas pašvaldībām pārskaitīja, tai skaitā Pierīgas turīgajām, 202 miljonus latu. Ieklausieties - 202 miljonus latu! Rīdzinieki ar savu naudu uztur citu pašvaldību iedzīvotājus. Vai tas ir godīgi? Plus vēl Rīgas dome 48 miljonus latu iemaksāja pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Es apzinos, ka Rīga ir Latvijas ekonomikas motors, ka Rīga bieži vien ir pēdējā pietura pirms cilvēki pamet Latviju. Mēs arī turpmāk darīsim visu, lai galvaspilsēta attīstītos, lai šeit būtu darbs, lai ļaudis nepamestu valsti. Mēs nevēlamies sevi pretnostatīt citām pašvaldībām, tomēr mums ir nepieciešama kaut neliela palīdzība un izpratne. Rīgai, tāpat kā citām pašvaldībām, ir jārūpējas ne tikai par sabiedrisko transportu, bet arī par sociālo palīdzību, bērnudārziem, skolām, primārās veselības aprūpes pieejamību un daudzām citām lietām. Tāpēc mēs aicinām tos, kuri strādā, bet nav deklarējušies Rīgā, izdariet to. Deklarējaties, kļūstiet par pilntiesīgiem rīdziniekiem, noformējiet personisko e-talonu un brauciet lētāk nekā patlaban. Turklāt saņemsiet visus citus atvieglojumus, tai skaitā samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi zemei.

Pat ja tikai desmitā daļa no tiem, kuri strādā un dzīvo Rīgā, šeit deklarēsies, tas galvaspilsētas budžetam dos papildus 22,5 miljonus latus – tas nozīmē lielākus sociālos pabalstus, vēl jaunus izremontētus bērnudārzus un skolas, labāku dzīves kvalitāti. Arī tiem, kuri būs tikai tagad kļuvuši par deklarētiem rīdziniekiem. Savukārt, ja cilvēki tomēr izvēlēsies nedeklarēties Rīgā, tad mūsu mērķis ir noslēgt ar attiecīgām pašvaldībām līgumus par līdzmaksājumiem "Rīgas satiksmei".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!