Filips Hamonds: Ko Lielbritānija vēlas panākt ar ES reformām?  (5)

Kopš Apvienotās Karalistes pievienošanās Eiropas Savienība ir mainījusies līdz nepazīšanai. Dzelzs priekškaram krītot, Eiropas Savienība ir ievērojami  paplašinājusies, uzņemot vēl 16 valstis, ir ieviests eiro un ES noteikumi tagad reglamentē ļoti lielu mūsu dzīves daļu, no vides jautājumiem līdz pat sociālajai politikai. 

Nav nekādu šaubu, ka dalība Eiropas Savienībā ir nesusi Lielbritānijai ieguvumus, taču jāatzīst arī tas, ka atsevišķās jomās ir zaudēta nacionālā suverenitāte un ārkārtīgi pieaudzis birokrātijas slogs uzņēmējdarbībā, kas savukārt novedis pie tā, ka Lielbritānijas iedzīvotāju pārliecība par dalību Eiropas Savienībā ir nopietni iedragāta un viņu pacietības mērs ir gandrīz pilns.

Ko Apvienotās Karalistes valdība grib panākt šajās sarunās? Mēs vēlamies atjaunot Lielbritānijas iedzīvotāju pārliecību, sadarbībā ar saviem Eiropas partneriem vienojoties par reformām, kas ienestu Eiropas Savienībā 21.gadsimta elpu un nāktu par labu ne tikai Apvienotajai Karalistei, bet visām 28 dalībvalstīm.

Pirmkārt, attiecībā uz izaugsmi un darbavietām jāatzīst nepatīkamā patiesība, ka ES izaugsmes rādītāji ir krietni par zemu, lai pietiekami mazinātu bezdarbu, turklāt izaugsmes ziņā mūs apsteidz ne tikai Āzija, bet arī ASV. Ja vēlamies saglabāt Eiropas dzīves līmeni, mums jādod iespēja saviem uzņēmējiem efektīvi konkurēt visā pasaulē, veicinot vienotā tirgus attīstību, it īpaši pakalpojumu, digitālajā un enerģētikas jomā. 

Mums jāiesaistās pasaules tirdzniecībā un jānoslēdz tirdzniecības līgumi ar ASV, Japānu un citām attīstītajām ekonomikām, kā arī ar strauji augošām Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām. Un mums ir jārada tiesiskais regulējums, kas palīdz, nevis traucē panākt nepieciešamo uzņēmējdarbības izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Otrkārt, mēs gribam panākt tādas reformas, kas ļautu katrai dalībvalstij brīvi izvēlēties - iet ciešākas integrācijas virzienā vai ne. Tas noteikti attiecas uz eirozonu - šajā jautājumā Apvienotajai Karalistei nav iebildumu pret tālāku integrāciju, mēs pat atbalstām to, taču ir jābūt garantijām, ka tiks aizsargātas arī ārpus eirozonas esošo dalībvalstu intereses. 

Šī divu pīlāru Eiropas koncepcija paredz skaidri noteiktas attiecības starp eirozonas valstīm un ārpus eirozonas esošām valstīm, kuras visas darbojas kopējā tirgū un kurām ir vienotas iestādes; šī koncepcija balstās uz pastāvošo Šengenas sistēmu un monetāro savienību un nāk par labu visām dalībvalstīm. Tā ļauj eirozonas integrācijai turpināties, vienlaikus respektējot to dalībvalstu intereses, kuras nav eirozonas dalībnieces. Un šī koncepcija ļauj atzīt, ka dažām valstīm arvien ciešāka savienība šķiet pievilcīga, taču citām tā nebūt neliekas pieņemama.

Treškārt, pēc mūsu domām, valstu parlamentu lomai ir jābūt lielākai, gan iesaistot iedzīvotājus ES lēmumu pieņemšanā, gan pareizi īstenojot subsidiaritātes principu, proti, maksimāli tuvinot lēmumu pieņemšanas procesu iedzīvotājiem, uz kuriem šie lēmumi attiecas. ES pārāk bieži izmanto savas pilnvaras tādās jomās, kurās lēmumus varētu pieņemt valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī, neiejaucoties kopējā tirgus darbībā un nemazinot ES darbības efektivitāti. 

Mēs vēlamies stiprināt valstu parlamentu lomu, piemēram, nākotnē ļaujot to grupām bloķēt atsevišķu regulu pieņemšanu. Eiropas Savienībai būtu jārespektē pārvaldes līmeņi, kas ir vistuvāk ES pilsoņiem un vistiešāk atbildīgi to priekšā. Mēs esam vienisprātis ar Nīderlandes valdības nostāju, ko varētu kodolīgi izteikt tā: "Eiropa - kad nepieciešams; valsts - kad iespējams".

Ceturtkārt, lai gan mēs atzīstam, ka cilvēku brīva pārvietošanās ir viena no četrām ES pamatbrīvībām un šajās sarunās to nav plānots ierobežot, tomēr mēs gribam aizsargāt Apvienotās Karalistes sociālās drošības sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas un panākt, lai Apvienotajā Karalistē neieplūst tik liels daudzums augsti kvalificēta darbaspēka, kas iesaistās mazkvalificētu darbu veikšanā. 

Šī parādība faktiski iedragā šo cilvēku izcelsmes valstu ekonomiku un grauj ticību brīvas pārvietošanās principa taisnīgumam tajās valstīs, kurās šie darba meklētāji nonāk. Lielāka uzmanība ir jāpievērš arī citām brīvībām, it īpaši pakalpojumu sniegšanas un kapitāla aprites brīvībai, lai panāktu, ka tā nav tikai cilvēku brīva pārvietošanās, kas ietekmē dzīves līmeni Eiropā.

Mēs raugāmies uz šīm reformām pozitīvi un ar lielu atbildību, ieklausoties savos partneros un tiecoties vienoties par tādām reformām, kas 21.gadsimtā palīdzēs uzplaukt visām dalībvalstīm.

Mēs apspriedīsim reformu paketi un pēc tam lūgsim Lielbritānijas iedzīvotājus izteikt viņu viedokli ar skaidru "par vai pret ES" referendumu, ko sarīkosim līdz 2017.gada beigām vai agrāk, ja tas būs iespējams.

Likmes ir augstas - Apvienotā Karaliste ir liela un atvērta ekonomika, kurai ir sena vēsture un ievērojama loma pasaules mērogā un kam var būt milzīga ietekme uz visas Eiropas izaugsmi. Ja mums izdosies atrisināt problēmas, kas sagādā tik lielas raizes Lielbritānijas iedzīvotājiem, un referendumā panākt balsojumu "par ES", mēs būsim skaidrībā arī par Lielbritānijas lomu Eiropā un Apvienotā Karaliste varēs pilnvērtīgi iesaistīties konkurētspējīgas, plaukstošas, pasaulei atvērtas un pašapzinīgas Eiropas Savienības nākotnes celtniecībā.

Šāds iznākums patiešām būs itin visu eiropiešu interesēs abos Lamanša šauruma krastos.