Mehāniski izraisīts elektrotīkla bojājums var ietekmēt ne vien apkārtējo lietotāju elektroapgādi, bet radīt arī cilvēka dzīvībai bīstamu apdraudējumu. Pērn visā Latvijā reģistrēti 511 mežizstrādātāju, lauksaimnieku, būvnieku un privātpersonu radītie elektrotīkla bojājumi, kas ir par 30% vairāk nekā 2013. gadā. Šogad astoņos mēnešos konstatēti jau 414 šādi gadījumi, tajos nodarīti zaudējumi 201 tūkstoša eiro apmērā.

"Apkopotā statistika ilustrē, ka regulāri klientu objektos elektroapgāde negaidīti pārtrūkst trešo personu izraisītu bojājumu dēļ. Šādi notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroapgādi mūsu klientiem. Piespiedu atslēgums, lai novērstu šo postījumu sekas un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, ietekmē no dažiem desmitiem klientu mazāk apdzīvotās lauku teritorijās līdz pat vairākiem simtiem un tūkstošiem lietotāju blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās," norāda AS "Sadales tīkls" tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

Plānojot jebkādus zemes rakšanas darbus, būtiski ir zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas plānotajā rakšanas darbu vietā, tādēļ rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās pašvaldības būvvaldē un, veicot darbus elektroapgādes infrastruktūras tuvumā, ar elektroapgādes uzņēmumu "Sadales tīkls".

Visbiežāk kabeļu līnija tiek pārrauta ar zemes rakšanas tehniku vai mehāniski sabojāta, piemēram, veicot celmu izraušanu, iedzenot metāla armatūru vai ceļa zīmes. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par 1 metru no kabeļu līnijas un, veicot zemes rakšanas darbus dziļāk par 30 centimetriem, darbu veicējam ir jāsaņem AS "Sadales tīkls" rakstiska atļauja.

Būtiski ir ievērot maksimālu piesardzību un pareizus darba paņēmienus rakšanas darbu laikā, jo mehāniski bojāta kabeļa ārējā apvalka dēļ kabelī iekļūst ūdens, kas sabojā izolāciju un izraisa īsslēgumu ar elektroapgādes traucējumu. Mehāniski izraisīts kabeļtīkla bojājums var izsaukt paaugstinātu spriegumu, kas savukārt var izraisīt papildu bojājumus gan uzņēmuma elektrotīklā, gan sabojāt mājsaimniecību elektroiekārtas.

"Reiz pārrauta kabeļu līnija nekad vairs nebūs tāda kā jauna, un pastāv risks, ka pārrāvuma rezultātā agrāk vai vēlāk kā ķēdes reakcija sekos kāds jauns bojājums. Vienam otrs ir jāciena un godprātīgi jāiet uz būvvaldi, jāņem rakšanas atļauja, un vienam ar otru šie darbi jāsaskaņo, tad problēmu nebūs," uzsver R. Skrebs.

Veicot saimnieciskos darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, ir jāievēro Aizsargjoslu likums, kurš nosaka, ka elektrolīniju ar spriegumu līdz 20 kV (kilovolti) aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas Gadījumos, ja nepieciešams veikt saimnieciskos darbus elektrolīniju aizsargjoslā ar tehniku, kuras gabarīts pārsniedz 4,5 metrus, plānotie darbi obligāti jāsaskaņo ar elektrolīnijas īpašnieku.

AS "Sadales tīkls" aicina ikvienu rīkoties atbildīgi - laicīgi saskaņot zemes rakšanas, būvniecības u.c. saimnieciskos darbus elektroapgādes infrastruktūras tuvumā ar "Sadales tīkls", kā arī elektroapgādes infrastruktūras tuvumā ievērot visus drošības noteikumus. Ja elektroapgādes infrastruktūras tuvumā tiek pamanīts negadījums vai bīstama situācija, AS "Sadales tīkls" lūdz iedzīvotājus nekavējoties ziņot, zvanot uzņēmuma Klientu servisam pa tālruni 80200404 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 112!

Vairāk informācijas par elekrodrošības jautājumiem meklējiet AS "Sadales tīkls" mājaslapā apakšsadaļā "Elektrodrošība".