Optiskā šķiedra Līvānos tapa jau astoņdesmitajos


Latvija var! Uzņēmums Līvānos saražo pusi no visā pasaulē uroloģijā izmantotajiem instrumentiem
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pirmās iestrādes optiskās šķiedras ražošanā Padomju Savienībā parādījās septiņdesmitajos gados, bet jau 1979. gadā atbildīgās institūcijas rosināja optiskās šķiedras ražošanu sākt arī Līvānu stikla fabrikā. "1979. gadā tika izdots PSRS Zinātnes un tehnikas valsts komitejas lēmums par šādas ražotnes izveidi bijušās stikla fabrikas ietvaros Līvānos. Tas vēl neko nenozīmēja, toreizējā republikas vadība bija kategoriski pret šādas ražotnes izveidi, tādēļ ka pirmo pielietojumu vēl nebija," atminas Pfafrods.

Pēcāk gan lēmums tika mainīts, un 1983. gadā Līvānos tika izvilkta pirmā optiskā šķiedra. Ražotni vadīja nule kā universitāti beigušais Pfafrods. Laikam ritot, piedzīvots ne mazums pārmaiņu, un droši var teikt, ka, lai nokļūtu līdz punktam, kurā uzņēmums ir šobrīd, nācies izēst pudu sāls.

Kā atminas Pfafrods, stikla fabrikas vadība jaunās tehnoloģijas uzņēmusi nelabprāt, jo optiskajai šķiedrai neredzēja noieta tirgu un neizprata potenciālu. Tolaik šķiedras ražotas militārām vajadzībām un tā bijusi slēgta tipa ražotne, kurā sākotnēji strādājuši vien trīs cilvēki. "Neviens īsti nemaz nezināja, ka te kas tāds notiek," saka Pfafrods, "parasti ar tām lietām nodarbojās milzīgas rūpnīcas ar milzīgiem budžetiem, bet mēs te kaut kādā provincē, kaut kādā stikla fabrīķītī. Saprotams, sākotnēji ticības tai lietai daudziem nebija." Astoņdesmito gadu beigās Līvānu uzņēmums jau bija kļuvis par nišas līderi PSRS.

Latvija var! Uzņēmums Līvānos saražo pusi no visā pasaulē uroloģijā izmantotajiem instrumentiem
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pēc Padomju Savienības sabrukuma arī noieta tirgus vienā mirklī pazudis, taču "saujiņa īstu entuziastu" nolēmusi neatmest visam ar roku un cīnījusies par to, lai augsto tehnoloģiju rūpnīca Līvānos paliktu. "Toreiz Godmaņa valdībā bija daudz fiziķu, kas saprata, ko tas nozīmē. Es gribētu teikt, ka ar to mums paveicās," deviņdesmito gadu sākumu raksturo Pfafrods, stāstot, ka Ministru kabinets ļāvis optiskās šķiedras ražotni nodalīt no stikla fabrikas un izveidot atsevišķu uzņēmumu. Tā 1991. gadā tika nodibināts uzņēmums "Anda". "90. gadu vidus daļā mēs bijām palikuši kādi 14 cilvēki. Bija ļoti grūti, bija sakrājies ļoti daudz parādu. Tas bija grūts laiks, bet tiem cilvēkiem, kas bija palikuši, bija pārliecība, ka mēs darām pareizu darbu un ka agrāk vai vēlāk tas spruks vaļā," klāsta Pfafrods.

Kad Latvijā sākās privatizācijas process, vēlmi privāti piedalīties "Anda" privatizācijā izteica Vācijas uzņēmuma "Ceram Optec" prezidents. ''Sasolīja lielus labumus. Es gribētu teikt, ka mēs bijām naivi. Austrumos visi ir bandīti, Rietumos solīdi – atbrauc ar šlipsīti, solīdi runā. Es, tagadējām acīm skatoties, varu pateikt, ka ar ļoti negodīgām metodēm tika iegūta kontrolpakete, bet ieguldījums praktiski nulle. Skatoties mūsdienu acīm, vienīgais ieguldījums naudas izteiksmē bija 50 tūkstoši amerikāņu dolāru no šī, kā mēs sakām, investora puses," stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka investors ieguva 65% kapitāldaļu. Pēc privatizācijas kompānija tika pārdēvēta par "Anda Optec".

2004. gadā Latvijas puses dalībnieki nolēma izstāties no uzņēmuma, un līdz ar viņiem to pameta arī vairāk nekā 90% darbinieku. "Tas bija tāds unikāls gadījums, kad visi darbinieki aizgāja," saka Pfafrods, piebilstot, ka līdz ar aiziešanu no vācieša uzņēmuma dibināts šis – "Light Guide Optics International" – un tagad Līvānos ir divi optiskās šķiedras ražotāji.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

DNB Latvija var!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form