Arodbiedrība ir biedra apdrošināšanas polise darba vietā

Sarunās ar darba devēju viens cilvēks nekad nevar panākt to, ko var komandas spēks, jo arodbiedrības spēks ir tās biedri – jo vairāk darbinieki stāsies un aktīvi darbosies arodbiedrībās, jo lielāka būs arodbiedrības loma un darbinieku ietekme uz darba devēja lēmumiem.

Galvenais arodbiedrības uzdevums ir aizstāvēt un pārstāvēt arodbiedrības biedru darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

Arodbiedrība ir tā, kura apkopo savu biedru vajadzības un vēlmes un cenšas tās īstenot sarunās ar darba devējiem.

Arodbiedrības uzrauga un rosina uzlabot biedru darba (profesionālās) dzīves kvalitātes aspektus, piemēram, atalgojumu, darba apjomu un laiku, atvaļinājumu, darba novērtējumu, darba vidi, attiecības darbā, profesionālo atbalstu, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas u.c.

Protams, primāri arodbiedrībai ir jādomā un jārūpējas par savu biedru interesēm, taču arodbiedrībai ir jāizprot arī darba devēju vajadzības un savas kompetences robežās jāpalīdz, piemēram, izskaidrojot, kā pareizi interpretēt un piemērot darba tiesības regulējošos likumus.

Arodbiedrība ir gan biedru atbalsts un uzticības persona, gan vidutājs attiecībās ar darba devēju. Ja starp darbinieku un darba devēju rodas konflikts, arodbiedrība palīdz to atrisināt.

Šobrīd arodbiedrība ir pāris peles klikšķu attālumā, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) mājas lapā www.arodbiedrības.lv var atrast visu nepieciešamo informāciju, kā ātri un viegli iestāties arodbiedrībā.

LBAS apvieno lielākās un ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības, kas aktīvi pārstāv savus biedrus un veic pārrunas ar darba devējiem, kā arī ietekmē likumdošanas procesus nozares un valsts līmenī.

Ja darbinieks samulst, kurā arodbiedrībā stāties, var droši zvanīt uz LBAS biroju, kur palīdzēs un sniegs padomu.

Ir arodbiedrības, kuras uzņem individuālos biedrus neatkarīgi no nozares vai uzņēmuma, kurā darbinieks strādā. Bet ir nozaru arodbiedrības, kuras uzņem biedrus atkarībā no nozares uzņēmuma, kurā darbinieks ir nodarbināts.

Nozaru arodbiedrībām praksē visbiežāk ir savas struktūrvienības (kuras sauc par arodorganizācijām), kuras tiek veidotas konkrētos uzņēmumos vai iestādēs. Piemēram, SIA "Rimi Latvia" Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības arodorganizācija, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVIPUFDA), Ludzas novada pašvaldības arodorganizācija u.c.

Ja darbinieks ir nolēmis iestāties arodbiedrībā, ir jāsazinās ar izvēlēto arodbiedrību, un tad arodbiedrība sniegs visu nepieciešamo atbalstu – sākot ar informācijas sniegšanu un visbeidzot ar dokumentu aizpildīšanu un parakstīšanu.

Arodbiedrības rūpējas par to, lai biedra darba tiesības tiek ievērotas, līdz ar to viens no svarīgākajiem atbalstiem ir tieši juridiskais atbalsts un palīdzība.

Arodbiedrības biedrs vienmēr var piezvanīt savas arodbiedrības pārstāvim un, piemēram, pakonsultēties par savām darba tiesībām un saņemt palīdzību darba devēja iedotā dokumenta caurskatīšanā. Ir nozaru arodbiedrības, kuras sniedz palīdzību ne tikai darba tiesībās, bet arī citās sadzīviskās situācijās, vai sniedz padomu, kā labāk rīkoties. Ne-biedram būs ne tikai jāmeklē palīdzība no malas, bet papildus vēl jāmaksā par to!

Darba likums paredz arodbiedrības biedriem īpašu aizsardzību darba devēja uzteikuma gadījumā. Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus.

Ja arodbiedrība nepiekrīt uzteikumam, darba devējs nedrīkst darbinieku atbrīvot no darba, bet var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Visu tiesvedības laiku, kas var ilgt vairākus gadus, darba devējam būs jānodrošina darbiniekam darbs un jāmaksā darba samaksa.

Vēl viens svarīgs arodbiedrības lomas aspekts ir darba koplīgumu slēgšana. Darba koplīgums nav darba līgums! Darba koplīgums ir divpusējs līgums, ko slēdz darba devējs un arodbiedrība un kurā paredz papildu sociālās garantijas, labumus darbiniekiem, kā arī darbinieku, arodbiedrības un darba devēja tiesības un pienākumus.

Tāpat arī pašas arodbiedrības piedāvā dažādas priekšrocības un lojalitātes programmas saviem biedriem. Katrai LBAS arodbiedrībai ir biedriem piedāvājamais pakalpojumu klāsts, piemēram, apdrošināšanas dažādām dzīves situācijām, atlaižu kartes, bezmaksas juridiskās konsultācijas (ne tikai darba tiesībās, bet arī citos sadzīviskos jautājumos), apmācību iespējas, materiālā palīdzība dažādās dzīves situācijās, atpūtas iespējas, bērnu nometnes un tamlīdzīgi.

Vairākas arodbiedrības ir izveidojušas savas finanšu institūcijas – krājaizdevu sabiedrības, kas palīdz risināt biedru finanšu jautājumus. Lielākās no tām ir Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība (www.laks.lv ), Skolu krājaizdevu sabiedrība (www.lizda.lv) u.c.

Biedra pienākums pret arodbiedrību ir ievērot arodbiedrības statūtus un maksāt biedra naudu. Visbiežāk biedru nauda ir 1% apmērā no bruto darba algas.

Protams, ir jābūt arī atgriezeniskajai saitei ar arodbiedrību, un biedram ir jāinformē arodbiedrība par aktualitātēm darba attiecībās, uzņēmumā vai iestādē, jāsniedz priekšlikumi – tādā veidā arodbiedrība varēs efektīvāk pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus.

Darbiniekam nav jāinformē savs darba devējs par stāšanos arodbiedrībā. Pat, ja darba līgumā ir ierakstīts, ka darbiniekam ir jāinformē darba devējs vai jāsaņem darba devēja atļauja, lai iestātos arodbiedrībā, šādu darba līguma punktu var neievērot, jo tas nav spēkā. Darba devējs nedrīkst darbinieku sodīt vai atlaist tā dēļ, ka darbinieks iestājies arodbiedrībā, un, ja pats darbinieks to darba devējam neteiks, darba devējs par to neuzzinās.

Vienīgais izņēmums, kad darba devējs vispār ir tiesīgs prasīt darbiniekam informāciju par dalību arodbiedrībā, ir pirms darba līguma uzteikšanas – tad darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs, un šis pienākums ir saistīts ar to, lai darba devējs varētu pieprasīt arodbiedrības piekrišanu uzteikumam.

Darba devējs nedrīkst radīt darbiniekam nekādas negatīvas sekas tā dēļ, ka darbinieks ir iestājies arodbiedrībā. Ja darba devējs draud, tad jāvāc visa veida pierādījumi – audio un video ieraksti, dokumenti, kas liecina par to, ka darba devējs vēršas pret darbinieku. Darba devējam par to ir paredzēta atbildība.

Katrā ziņā, nozarē vai uzņēmumā, kur jau ir arodbiedrības, no tām nebaidās un nekautrējas. Sociāli atbildīgi uzņēmumi atbalsta arodbiedrību darbību, jo saprot, ka tas ir nevis ienaidnieks, bet sadarbības partneris.

Vissvarīgākais priekšnoteikums ir pašu biedru aktivitāte un ieinteresētība – tas arī ir dzinējspēks arodbiedrību darbībai.

Pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus visos līmeņos – tāds ir mūsdienīgas un nopietnas arodbiedrības pamatuzdevums.

Pašu darbinieku interesēs ir stāties tieši nozaru arodbiedrībās, jo tās ir ieinteresētas runāt ar darba devējiem, risināt problēmas nozares un ministriju līmenī, kā arī kopā ar LBAS – valdībā, Saeimā un pat Eiropas Komisijā.

Būtiski, ka tikai tāda arodbiedrība, kas ir LBAS sastāvā, spēj nozīmīgi un regulāri ietekmēt lēmumus nacionālā līmenī, jo tikai tādai arodbiedrībai tiek dota iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā valsts un Eiropas līmenī.

Klausieties podkāstus par arodbiedrību:

Visi LBAS podkāsti šeit.