Rihards Gailums, uzņēmuma „E-Tag” dibinātājs.
Laiki, kad investori ieguldīja biznesā, kas atradās tikai idejas fāzē, ir pagājuši. Biznesa inkubatori ir ļoti labs atspēriena punkts uzņēmumiem, kuriem ir skaidrs biznesa plāns un redzējums, kā to novest līdz saturiskai un finansiāli rentablai darbībai. Un tad jau var sevi rādīt arī tiem, kas gatavi investēt dzīvotspējīgos projektos.
Pirms diviem gadiem izveidoju uzņēmumu „E-Tag" , kurš no pagājušā gada izmanto Jelgavas biznesa inkubatoru, lai attīstītos. «E-Tag» nodrošina elektroniskās identitātes pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, proti, autentifikāciju elektroniskajā vidē.
Šobrīd esam jau sākuši izaugt no inkubatora fāzes, ir iegūtas investīcijas. Esam šeit atraduši arī vairākus sadarbības partnerus, kas ir viens no būtiskajiem ieguvumiem.
Pasaulēs praksē tiek veidoti divu veidu inkubatori: tādi, kuros ir stingri atlases kritēriji, jo inkubējamie uzņēmumi saņem arī finansiāli atbalstu, un tādi, kuros atlases kritēriju nav, bet uzņēmums maksā noteiktu summu par uzturēšanos inkubatorā. Latvijā vairāk strādā pirmais modelis. Biznesa inkubatoriem ir augsts apmaksas līmenis no dažādiem Eiropas fondiem, tādēļ arī kritēriji, lai iekļūtu inkubatorā, ir pietiekami augsti.
Vēl viena iespēja ir augstskolu paspārnē izveidoti inkubatori. Piemēram, kļūstot par Biznesa augstskolas Turība studentu, automātiski iegūst arī iespēju izmantot augstskolas biznesa attīstības centru, kur par brīvu tiek nodrošinātas telpas sanāksmēm, ikdienas darbam, kā arī biroja tehnika. Amerikā augstskolās tiek veidoti arī līdzīgi projekti, kur studenti sadarbojas ar mācībspēkiem, var izmantot augstskolas telpas un līdz studiju beigšanai jau izauklē biznesu, ar kuru sākt pelnīt.
Tā kā Jelgavā attīstām „E-Tag" kā ASV uzņēmuma filiāli, man ir bijusi iespēja salīdzināt to, kā strādā biznesa inkubatori Latvijā un kā Amerikā, Silīcija ielejā Kalifornijā. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka inkubatora lielākais pluss ir fiziska telpa, koplietošanas resursi un tas jāveido tādā reģionā, kur šīs saimnieciskās izmaksas būs mazākas . Silīcija ielejā inkubators ir kā ekosistēma. Katru gadu tajā tiek piesaistīti Stenfordas un Berklijas universitātes ģeniālie prāti ar augsta līmeņa teorētiskajām zināšanām; investori meklē sev jaunus partnerus tieši šeit; savstarpēji uzņēmumi veic darījumus un atrod partnerus; prezentē sevi; dalās pieredzē. Starp citu, Amerikā iemācījos to, ka nevajag baidīties stāstīt par savām idejām citiem, jo vērtīgu ideju nav viegli nozagt. Šeit uzņēmums nav vientuļa sala, bet gan kopienas daļa.
Uz jautājumu, vai Latvijā izmantojam inkubatorus pietiekami aktīvi, ir sarežģīti atbildēt, jo sākumā jāsaprot, cik daudz spējam ģenerēt vērtīgas idejas un pēc tam tās novest līdz saturiskam projektam. Ja ideja ir un plāns, kā to realizēt, arī, biznesa inkubators var iedot nākamo impulsu reālai darbībai!
Foto: Rihars Gailums pie Silicon Valley Bank ASV
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
