Gvids Krolis. Sešas ilgtspējīga patēriņa tendences, kas maina pasauli

Iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt efektīvāku dabas resursu izmantošanu un mazāku piesārņojumu, joprojām ir svarīgas arī 2022. gadā. To rezultātā pastiprināsies minimālisma tendence, vairāk cilvēku iegādāsies jaunas lietas tikai tad, kad tās patiešām būs nepieciešamas (pirkšana pēc vajadzības), un pieaugs koplietošanas ekonomika. Viens no iemesliem, kāpēc koplietošanas ekonomika kļūst arvien populārāka, ir tas, ka tā ļauj mums maksimāli izmantot mūsu resursus, jo īpaši tad, kad tie netiek izmantoti. Saskaņā ar aplēsēm koplietošanas ekonomika ir pieaugusi no 18,6 miljardiem ASV dolāru 2017. gadā līdz 40,2 miljardiem ASV dolāru 2022. gadā. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā tā sasniegs 335 miljardus ASV dolāru. Nākamo 12 gadu laikā šī nozare pieaugs vairāk nekā 20 reižu.

Mēs visi esam redzējuši plastmasas maisiņu piesārņoto okeānu attēlus un dzirdējuši daudzus aicinājumus rīkoties. Arī paši mazumtirgotāji izrāda iniciatīvu, pilnībā atsakoties no vienreizlietojamiem plastmasas maisiņiem, un valdības pieņem tiesību aktus, lai šādu iepakojumu apliktu ar nodokli.

Lai rastu ilgtspējīgākas iepakojuma alternatīvas, tiek izmantotas arī tehnoloģiskās inovācijas. Šajā ziņā mēs varam lepoties ar Lietuvas līderpozīciju: jau šogad uzņēmums "Bagfactory" prezentēs kopā ar Kauņas Tehnoloģiju universitātes zinātniekiem izstrādātu risinājumu, kas ļauj atkārtoti lietojamus iepirkumu maisiņus izgatavot no pārstrādātām PET pudelēm. Uzņēmums būs pirmais pasaulē, kas izmantos šo tehnoloģiju, lai palīdzētu īstenot aprites ekonomikas principus.

Lai gan no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija ir dārgāka nekā no fosilā kurināmā iegūta enerģija, situācija strauji mainās. Pēdējo 10 gadu laikā vēja un saules spēkstaciju cena ir samazinājusies attiecīgi par 70% un 89%. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu to jauda mazāk nekā piecu gadu laikā pārsniegs ogļu un gāzes jaudu. Atjaunojamā enerģija turpinās kļūt lētāka, jo atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmaksas samazināsies, palielinot to jaudu. Tāpēc, ja tāda valsts kā ASV investē atjaunojamajos energoresursos, tas samazina izmaksas visiem un padara šo tehnoloģiju pieejamu visai pasaulei.

Covid-19 pandēmija daudziem no mums ir devusi iespēju apstāties un pārdomāt savas attiecības ar ātro modi, lai izvērtētu, kas mums patiešām ir svarīgi: apģērba novitāte, ērtums vai kvalitāte? Uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma "McKinsey" veiktajā pētījumā 58% respondentu norādīja, ka viņus tagad mazāk interesē mode, un 70% aptaujāto pat apgalvo, ka tagad viņi ir noskaņoti apģērbu lietot ilgāku laiku. Tiek prognozēts, ka līdz 2022. gadam daudzi izvēlēsies minimālistiskus, ilgmūžīgus apģērbus, kas tik ātri neiziet no modes. Zīmols kļūs arvien mazāk svarīgs faktors pirkuma lēmumos, tā vietā cilvēki dos priekšroku auduma sastāvam un izvēlēsies apģērbu no organiskās kokvilnas, kaņepēm, bambusa šķiedras un citiem dabīgiem materiāliem.

Neatkarīgi no valsts kultūras vai ekonomiskā stāvokļa pārtikas izšķērdēšana netiek pieļauta nekur. Turklāt parādās daudzas iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot šo parādību un rast veidus, kā radoši izmantot pārtiku, lai tā nenonāktu atkritumu poligonos. Piemēram, zīmols "Misfit Foods" gatavo sulas no augļiem un dārzeņiem, kurus lielveikali noraida to nestandarta izskata dēļ. Uzņēmums "Do Good Chicken" izmanto lielveikalu noraidīto pārtiku, lai ražotu barību savām vistām, ko pēc tam piegādā tiem pašiem lielveikaliem. Pārtikas atkritumi ir postoši arī mūsu planētai. No pārtikas, kas nonāk atkritumu poligonos, izdalās metāns, kas ir 25 reizes spēcīgāks par oglekļa dioksīdu un ievērojami veicina siltumnīcas efektu.

Elektromobiļu popularitāte, kurus sāka ražot tikai pirms desmit gadiem, strauji pieaug. Pasaulē 2010. gadā uz ceļiem bija aptuveni 17 000 elektromobiļu, bet 2019. gadā to bija 7,2 miljoni – 400 reižu vairāk. Lietuvā 2021. gada beigās bija reģistrēti 299 reāli elektromobiļi, kas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākais modelis iedzīvotāju vidū ir "Volkswagen Up" (126 vienības).

Lai gan globālā elektromobiļu tirgus izaugsme pēdējos gados ir palēninājusies, pieprasījums pēc elektromobiļiem joprojām ir ievērojami lielāks nekā pēc citām automašīnām – 2019. gadā pieprasījums pēc elektromobiļiem saruks par %, bet pēc elektromobiļiem pieaugs par 9%. "Deloitte" prognozē, ka jau šogad elektromobiļu uzturēšanas izmaksas neatšķirsies no iekšdedzes dzinēju automobiļu uzturēšanas izmaksām, un elektromobiļu tirgus daļas pieaugums paātrinās arī uzlādes staciju tīkla attīstību.

Šīs sešas ilgtspējības tendences skaidri parāda, ka neatkarīgi no ieguldījuma – vai tas ir lēmums iegādāties elektromobili vai lēmums jauno sezonu sagaidīt tajos pašos džinsos, kas joprojām izskatās lieliski – mēs visi dodam savu ieguldījumu ilgtspējīgākas pasaules veidošanā. Aicinu jūs to atcerēties un padarīt to par ikdienas praksi.

Gvidas Krolis, "Bagfactory" vadītājs