INGENIOUS – soli tuvāk nākotnes izglītībai
Foto: AdobeStock

Arvien biežāk dzirdam publiskajā telpā, ka ikdienā izglītībā būtu nepieciešams izmantot un attīstīt digitālās un zaļās kompetences, kas vērstas uz cilvēku spēju mijiedarboties ar vidi konstruktīvi un atspoguļojot milzīgu entuziasmu. Šādas kompetences veiksmīgi spēj iekļauties mācību procesā, nodrošinot vieglāku, ātrāku, mūsdienīgāku un arī efektīvāku zināšanu apguvi. Tās var nosaukt par atslēgām, kas veiksmīgi spēs atvērt nākotnes izglītības durvis.

close-ad
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled

16. februārī Transporta un sakaru institūta (TSI) telpās notika Erasmus+ programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projekta INGENIOUS darbnīca, kuras ietvaros ikviens klātesošais varēja iepazīt gan digitālās, gan arī zaļās kompetences, izprast to būtību, nozīmi un pievienoto vērtību izglītībā. Pasākuma laikā tika sniegta informācija par pedagogu prasmju pētījumu rezultātiem, īstenotajām aktivitātēm, priekšlikumiem un turpmākajiem darbības scenārijiem.

Projekta laikā ir izveidots inovatīvs apmācību modulis, kas nosaka un novērtē profesionālo priekšmetu pedagogu digitālās prasmes, kā arī piedāvā strukturētu mācību programmu un platformu šo kompetenču uzlabošanai. Šīs prasmes un kompetences būs iespējams mācīties jaunajā mācību platformā ikvienam interesentam jau tuvākajā laikā. Vienlaikus jāpiemin, ka šī tendence – izmantot zaļās un digitālās kompetences – augstākajā profesionālajā izglītība ir ne vien vēlama, bet visnotaļ vajadzīga, lai jau tuvākajā nākotnē pedagogi spētu sekmīgi konkurēt Eiropas līmenī un nodrošināt studentus ar augsta līmeņa prasmju apguvi.

TSI publicitātes foto: Erasmus+ programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projekta "INGENIOUS" darbnīca Transporta un sakaru institūta (TSI) telpās, vada Profesors Boriss Mišņevs

Izglītība noveco

Augstākās izglītības sistēma ir jāatjaunina, lai sagatavotu mūsdienu sabiedrībai nepieciešamos speciālistus, nodrošinot tos ar 21. gadsimta kompetencēm. Daudzi nākotnes augstskolas elementi pastāv jau šodien, un tie visi pieder digitālās tehnoloģijas jomai. Bet kas nākotnē sagaida augstākās izglītības iestādes, lai tās samērā īsā laika posmā sagatavotu darba tirgū pieprasītos speciālistus?

Daļa sabiedrības pieradusi pie ierastā izglītības modeļa, kad tā bija vairāk vērsta vairāk uz programmām, pasniedzējiem, auditorijām, bibliotēkām. Jā, arī pirms 20 gadiem cilvēki mācījās, absolvēja augstskolas, viņu mācīšanās rezultātus mērīja, kārtojot eksāmenus un citus pārbaudes darbus. Diemžēl pēdējo 10 vai pat 20 gadu laikā izglītība nav būtiski mainījusies. Bet sabiedrība ir mainījusies. Izglītība sāka atpalikt no sabiedrības vajadzībām, ko mums parādīja arī pandēmija. Tajās pasaules valstīs, kas veido postindustriālo sabiedrību – Eiropā, Ziemeļamerikā, vadošajās Āzijas valstīs – ir kļuvis ļoti skaidrs, cik liela ir nepieciešamība pēc IT tehnoloģiju ieviešanas. Tajās sāka ieguldīt milzīgas investīcijas. Šobrīd ir jāpieņem lēmumi, lai mazinātu plaisu starp sabiedrības vajadzībām un izglītības iespējām.

TSI publicitātes foto

Digitalizācija ļauj veltīt vairāk uzmanības katram studentam

Augsto tehnoloģiju jomā situācija ir tāda, ka ļoti īsā laika periodā ir nepieciešams sagatavot speciālistu ar ļoti specifiskām zināšanām un prasmēm. Šim rezultātam ir jātērē visi laika un apmācības resursi. Ja mēs mācīsim cilvēku pēc vecās sistēmas un 20 gadus vecām mācību grāmatām, mēs nesasniegsim vēlamo rezultātu. Tāpēc šobrīd darba devēji augsto tehnoloģiju nozarē reti ir apmierināti ar absolventu kompetencēm, jo uzskata par labi apmācītiem tikai tos, kuri atbilst viņu specifiskām vajadzībām. Skaidrs, ka, ja nav mērķa sagatavot konkrētus speciālistus, tad tikai neliela daļa absolventu "sakrīt" ar konkrētu darba devēju vajadzībām. Taču digitalizācija dod mums instrumentus situācijas uzlabošanai.

Ir jāsaprot, ka visa "manuālā" izglītības sistēma, kas radās pirms informācijas sabiedrības parādīšanās un ieguva tādas formas, piemēram, kā zinātniskā universitāte, digitalizācijas un IT tehnoloģiju laikmetā kļūst neefektīva. Tā mums kalpoja ilgu laiku, taču ir novecojusi, tāpēc sabiedrība un industrija bieži vien nav apmierināti ar tās absolventiem. Secinājums ir tāds, ka jāveido jauna veida izglītības iestāde, kas balstīta uz jaunām tehnoloģijām.

Mūsdienās mainās arī izglītības procesa organizācija, tas ļauj efektīvāk vadīt studiju gala rezultātu. Proti, tagad detalizētāk mēra mācīšanās rezultātus, studenta iegūtās kompetences. Mūsdienu IT tehnoloģijas ļauj daudz labāk izmērīt studiju rezultātus un veidot studiju procesu tā, lai to vadītu efektīvāk. Kā to izdarīt? Iedomājieties datu apjomu, kas jāanalizē, lai saprastu, kādas kompetences faktiski apguvuši vienas studiju programmas studenti.

Piemēram, studiju programmai "Datorzinātnes", ir vairāki galvenie mācību rezultāti, seši līdz astoņi. Bet katram kursam vai modulim ir jābūt arī specifiskiem, izmērāmiem mācību rezultātiem. Ja programma ilgst četrus gadus, pieņemsim, ka tajā ir 40 priekšmeti, pieci katrā semestrī, desmit gadā. Katram priekšmetam ir 10 specifiski mācību rezultāti. Kopumā programmā sanāk 400 mācību rezultāti, kas mums ir jāsasniedz un jāizmēra. Katram no 400 mums ir jāizveido mācību aktivitāšu ķēde: jāizstrādā metodiskie materiāli apmācībai un testēšanai. Par katru jāsaņem atgriezeniskā saite no studenta, lai vajadzības gadījumā koriģētu izglītības procesu. Piebildīšu, ka mūsdienu izglītība ir vērsta uz katra studenta interesēm. Dažus no kursiem viņš vai viņa var izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Ja programmā studē 100 cilvēki un katram jāizseko 400 mācību rezultātiem, tie ir 40 000 rādītāju, kas jāmēra un jākontrolē. Turklāt uz to pamata ir jāveido visa studiju sistēma. Kā arī ir jāizvērtē, kādi resursi ir nepieciešami šim nolūkam. Manuāli tas ir pilnīgi bezjēdzīgs, apjomīgs un neiespējams darbs. Tikai digitalizācija ļaus kvalitatīvi mainīt izglītību, jo īpaši augstāko tehnisko izglītību, lai patiesi izmantotu kompetenču pieeju.

Mums ir jābūt izglītības materiāliem digitālā formā un jākontrolē studiju process, izmantojot lielos datus un mākslīgo intelektu (MI). MI spēj apstrādāt šo datu masīvu, klasificēt tos un pēc tam pāriet no analīzes uz sintēzi – lai prognozētu un veidotu nākotnes modeļus. Tas ir nepieciešams, taču ir jāsaprot, ka tas ir sarežģīts, augsto tehnoloģiju uzdevums. Un tādi projekti kā INGENIOUS, kura ietvaros eksperti no piecām Eiropas valstīm strādāja pie augstskolu mācībspēku digitālo kompetenču attīstīšanas, ļauj mums sākt to risināt, vismaz eksperimentālā formātā. ŠĪ projekta ietvaros risinājām vienu no konkrētiem nākotnes augstākās izglītības sistēmas veidošanas uzdevumiem – pasniedzēju darbības digitalizāciju, bez kuras nav iespējams attīstīt studentu digitālās prasmes.

Visas sastāvdaļas nākotnes izglītības sistēmai jau pastāv: mākoņtehnoloģijas, mākslīgais intelekts un tā tālāk. Tagad tie ir jāapvieno vienotā izglītības organizācijā, kas spēj efektīvi sasniegt mērķus. Turklāt viens no mērķiem ir, lai katrs absolvents spētu strādāt ar digitālajām tehnoloģijām. Bet nav iespējams apmācīt šādus absolventus, ja viņu pasniedzēji paši pilnībā nepārvalda šīs tehnoloģijas. Mums ir vajadzīga vide, kas palīdz pasniedzējiem un līdz ar to arī studentiem. "INGENIOUS" projektā mēs pētījām, kas tam ir nepieciešams, un izveidojām vismaz daļu no šādas vides.

Pandēmija ir apstiprinājusi, ka mēs jau ilgu laiku esam strādājuši pareizajā virzienā. Viss, par ko mēs runājam, ir nākotnes izglītības elementi, kas jau pastāv šodien. Vienkārši ne visi ir sapratuši, ka šīs tehnoloģijas tagad paliks. Pandēmijas sākumā daudzi bija šokēti: kā var lasīt lekcijas attālināti? Bet daudzas vadošās universitātes, piemēram, Kembridža, pandēmijas sākumā lekcijas sāka rīkot attālināti un saglabāja tās šādā formātā. Iepriekš daudzas universitātes piesardzīgi izturējās pret tādām izglītības platformām kā "Coursera", taču pandēmijas laikā saprata to priekšrocības. Arī TSI pagājušajā gada nogalē parakstīja sadarbības līgumu ar "Coursera".

Ir jāsaprot, ka studenti jau dzīvo virtuālajā vidē: ikdienā izmanto ļoti daudz ierīču ar iebūvētiem procesoriem, līdz pat elektriskajām zobu birstēm. Ekosistēma jau tiek aktīvi veidota, un tagad tai jāsāk pildīt arī izglītojoša funkcija.

Foto: AdobeStock

Piedzims vienota virtuālā izglītības telpa

Jaunā veida izglītības iestādei "jādzīvo" datortīklā, vismaz Eiropas mērogā. Mēs ņemam Eiropu par piemēru, jo, cita starpā, pateicoties Boloņas konvencijai, tajā jau ir izveidota vienota izglītības telpa – studenti var doties studēt uz citām augstskolām, viņiem ieskaitīs apgūtus kursus citās valstīs. Šī izglītības telpa ir jāpārklāj ar datortīklu, tehniski tas tiek nodrošināts ar mākoņdatošanas palīdzību. Izglītība tiek nodrošināta caur dažāda veida pakalpojumiem. Atrodoties tiešsaistē, izglītības pakalpojums kļūst absolūti mobils.

Vēl būtiski ir jaunās izglītības sistēmas dalībnieki. Pirmkārt, pati sabiedrība, kuras pastāvēšanai nepieciešami dažādi speciālisti. Šajā pusē mums ir daudz pasūtītāju ar saviem pieprasījumiem. Otrkārt, tie ir jaunieši, kuri meklē savu aicinājumu. Ideālā gadījumā viņiem, ienākot izglītības ekosistēmā, būtu jāredz, kādi speciālisti ir vajadzīgi, ar kādām kompetencēm. Tad viņi izlemj, kādas kompetences apgūs. Treškārt, tās ir organizācijas, kas profesionāli nodarbojas ar apmācību, un tās ir gatavas sagatavot vajadzīgus speciālistus. Piemēram, jaunietis no Latvijas pieslēdzas sistēmai, redz nozares pieprasījumus, izvēlas, uz kuru pieprasījumu atbildēt, un vienotajā Eiropas izglītības tīklā izvēlas studiju programmu, kas ļaus apgūt nepieciešamās kompetences.

Ja šīm nolūkam nav gatavas programmas, tīklam vajadzētu palīdzēt atrast izglītības organizāciju, kas var izveidot pilnīgi jaunu programmu. Pieņemsim, ka eksperti tika atrasti Portugālē, kas gatavi apmācīt jaunu speciālistu. Atceramies, ka izglītības pakalpojums ir balstīts uz mākoņtehnoloģijām un ir absolūti mobils, tāpēc students var iegūt nepieciešamo izglītību, neizbraucot no Latvijas un savas pilsētas. Sistēma, protams, ir jāregulē kādām Eiropas uzraudzības iestādēm, jābūt akreditācijai, sertifikācijai utt. Domāju, ka nākotnes izglītības iestāde izskatīsies apmēram šādi. Tā jau top, atsevišķi elementi jau darbojas.

Nedrīkst aizmirst arī par tādām mācību programmām, kurās praktiskās iemaņas jāapgūst laboratorijā. To iedzīvināšana ir virtualizācijas jautājums. Tehnoloģijas ir tik daudz attīstījušās, ka mēs varam radīt virtuālo pasauli, kas ir vēl labāka par īsto, un mācīt tajā cilvēkus. Izbūvēt pilnībā trīsdimensiju laboratoriju, kurā objektiem tiks nodrošinātas visas īpašības, kas tiem ir reālitātē, un veikt tajā laboratorijas darbus. Pat taustes sajūtas var atveidot, jau parādās speciāli cimdi.

Arvien biežāk dzirdam vārdus "Blended learning" – jaukta tipa mācīšanās. Tas nozīmē, ka izglītībā tiks izmantots virtuālās un reālās pasaules apvienojums, un proporcija būs atkarīga no izglītības specifikas. Agrāk uzskatīja, ka medicīnas izglītībā visam jābūt tikai klātienē ("dabā"). Bet šodien tur aktīvi tiek izmantoti imitatori, simulatori, manekeni utt. Jau tagad strādā roboti, kas operācijas veic labāk nekā cilvēki, un ķirurgs tikai novēro viņu darbu uz ekrāna. Mūsdienās jau jautājums nav par to, vai tas ir iespējams. Tehniski tas ir iespējams. Jautājums ir par izmaksām, resursiem. Un tikai vienotas izglītības telpas izveide ļauj šos resursus izmantot visefektīvāk.

Kā varētu izskatīsies augstskola pēc 10 gadiem? Domāju, ka variantu būs daudz. Rietumu izglītības modelis ietver daudzveidību un elastību. Un tehnoloģijas ļauj pāriet pie patiesi individuālas izglītības. Tajā pašā laikā sabiedrība ir ieinteresēta, lai pastāvētu formāla gan vidējās, gan augstākās izglītības atzīšanas kārtība. Jāsaglabā iegūto kompetenču pārbaudes procedūra. To, visticamāk, veiks valsts kontrolētas augstskolas. Taču veids, kā tikt pie vēlamā izglītības rezultāta, iespējams, katram būs atšķirīgs. Cilvēks to izvēlēsies atkarībā no personīgajām interesēm un darba devēju pieprasījuma.

Par projektu:

"Erasmus+" programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projektu INGENIOUS (StrengthenINg diGital pEdagogy skills aNd competencIes Of edUcatorS) īsteno Joanninas Universitāte (Grieķija), Transporta un sakaru institūts (Latvija), "Sistemi Formativi Confindustria" (Itālija), biznesa tīkls "CleanTech" (Bulgārija), Štīrijas tehnoloģiju parks (Slovēnija), Diavalkaniko biznesa attīstības centrs (Grieķija), darba devēju un rūpnieku konfederācija (Bulgārija). Projekta mērķis ir risināt pedagogu digitālās pratības jautājumus, izmantojot inovatīvas IKT.

Papildu informācija: www.eingenious.eu.

"Erasmus+" projekts "Pedagogu digitālās pedagoģijas prasmju un kompetenču stiprināšana" (INGENIOUS, Nr. 2020-1-EL01-KA226-VET-094871) ir Eiropas Savienības finansēts. Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nav uzskatāms par satura apstiprinājumu, kas atspoguļo tikai autoru viedokļus, un Komisija nevar būt atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Ads disabled
Ads disabled
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Ads disabled

Comment Form

Ads disabled
Ads disabled