Latvijas ražošana: pacients ir drīzāk dzīvs, nekā miris?
Foto: Publicitātes foto

Andrejs Ždans, uzņēmuma "Forevers" vadītājs: "Zirgus uz pārbrauktuves nemaina."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Forevers" produktus zina katrs mūsu valsts iedzīvotājs. Atveriet jebkura Latvijas iedzīvotāja ledusskapi un jūs atradīsiet šī zīmola izstrādājumus – vārītas un žāvētas desas, cīsiņus un sardeles, ruletes un pastētes, šašlikus un šķiņķi... Garšīgi, nav dārgi, turklāt izcilas kvalitātes.

Uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju pieciniekā un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Iepriekšējā gadā vien Valsts kase no "Forevers" darbības saņēma 9,8 miljonus eiro. Un šī summa pieaug.

"Gribi mieru – sagatavojies karam"

Kas mudina "Forevers" virzīties uz priekšu un kas traucē uzņēmumam attīstīties? Par to stāsta uzņēmuma vadītājs Andrejs Ždans.

Andrej, šogad uzņēmumam "Forevers" aprit 25 gadi. Bet ar ko viss sākās?

"Forevers" dibināšanas stāstā nav nekā romantiska. Bija brašie deviņdesmitie gadi. Vajadzēja kaut kā izdzīvot, un mēs ar kompanjoniem nolēmām izveidot nelielu gaļas cehu. Pēc tam pamazām sākām augt – soli pa solim. Tā izauga milzīgs uzņēmums, kurā šobrīd uz 8250 kvadrātmetriem strādā vairāk nekā 660 cilvēku un tiek ražots vairāk nekā 100 produkcijas veidu – 50 tonnu dienā.

Šodien "Forevers" ir 100 tirdzniecības vietas visā Latvijā, un tas nozīmē, ka mūsu produkciju var iegādāties gandrīz jebkurā vietā valstī. Mūsu mērķauditorija ir vidusmēra Latvijas iedzīvotāji, ražojam izstrādājumus, kas ir pieejami cilvēkiem un tajā pašā laikā ir garšīgi un kvalitatīvi. Tā ir mūsu principiālā nostāja.

Pandēmija sajauca kārtis visiem biznesmeņiem. Cik ļoti tā ietekmēja jūsu uzņēmuma darbu?

Pirmajās dienās, kad paziņoja par pandēmiju, mēs bijām izveidojuši antikrīzes grupu un izstrādājuši vairākus rīcības plānus, lai samazinātu zaudējumus. Plāns gadījumam, ja apturēs uzņēmuma darbību un strauji kritīsies pārdošanas apjoms, plāns ražošanas atjaunošanai... Neviens nezināja, kā tālāk attīstīsies notikumi. Kā saka, ja gribi mieru – sagatavojies karam.

Mēs ļoti rūpīgi sākām nodarboties ar profilakses jautājumiem: iepirkām maskas, respiratorus, drošības ekrānus, ķiveres, kvarca lampas, roku higiēnas līdzekļus. Mēs pasūtījām speciālu autobusu saviem darbiniekiem, kas nogādā tos uz darbu.

Vai ar to problēmas ir beigušās?

Gluži otrādi. Iestājoties rudenim, to radās vēl vairāk. Ražošanā sāka slimot cilvēki. Visi, kas ar viņiem bija saskarē, pašizolējās. Kā apļi ūdenī – viens saslimis vilka aiz sevis uzreiz 10 cilvēkus, kuri bija spiesti atstāt savas darba vietas.

Septembrī mēs pat bijām gatavi pilnībā apturēt cehu darbību. Kas ir ražošana? Tie ir ķēdes posmi. Saslimstības rezultātā viens posms mums ir pilnīgi izzudis. Visa nodaļa, kas nodarbojās ar gaļas sagatavošanu, aizgāja karantīnā. Par laimi līdz pilnīgai uzņēmuma aizvēršanai neesam nonākuši.

– Ko jūs izdarījāt šajā situācijā?

Sākām iepirkt no citiem ražotājiem izejvielas, kas sadārdzināja pašizmaksu. Nācās samazināt sortimentu par aptuveni 40 %, cita varianta vienkārši nebija. Mūsu mērķis bija ne tikai izdzīvot, bet arī saglabāt darbinieku veselību, saglabāt klientus, piegādātājus, produkcijas ražošanas apjomus un tās kvalitāti.

– Vai pandēmija ietekmējusi klientu pieprasījumu?

Pagājušā gada martā klientu pieprasījums pieauga par 20 %. Uz vispārējās panikas fona cilvēki no plauktiem izpirka burtiski visu. Ja agrāk pircēji mūsu veikalos vaicāja pārdevējiem: "Kurām precēm ir akcija?", tad tagad sāka pirkt ar rezervi. Pēc tam šī ažiotāža sāka kristies.

Šobrīd viss ir atgriezies ierastajā ritmā, pārdošanas daudzums atkal sāka pieaugt, neskatoties uz to, ka daļu nopietnu pircēju – kafejnīcas, restorānus, viesnīcas – mēs, protams, pandēmijas dēļ esam zaudējuši. Un tomēr... Kad gada beigās visur, tai skaitā arī mūsu nozarē, bija vērojams cenu kāpums, mēs tās noturējām iepriekšējā līmenī.

Trīs septītnieki

– Ar pandēmiju un ārkārtas situāciju saistītā krīze jums ir bēda vai mācība?

Visā ir nepieciešams meklēt plusus. Grūtības, kurām mums nācās iziet cauri, mūs padarīja stiprākus. Lika eksperimentēt, piemēram, mūsu sortimentā ir parādījies jauns maltās gaļas veids – cūkgaļa ar cāļa gaļu, mēs sākām izgatavot vairāk kūpinājumu un vārītas gaļas.

Lai samazinātu inficēšanās risku, uzņēmums pārgāja uz darba shēmu "Trīs septītnieki": ražošana septiņas dienas nedēļā, septiņu dienu loģistika un ikdienas – bez brīvdienām – darbs veikalos. Šodien tas ļauj patērētājam saņemt ne tikai kvalitatīvu un garšīgu, bet arī maksimāli svaigu produkciju

– Jūsu uzņēmuma piemērs uzskatāmi parāda, ka daudzas grūtības, tostarp pandēmija, tomēr ir pārvaramas. Vai jums ir plāni turpmākai attīstībai? Vai arī tagad nav īstais laiks par to domāt?

Koronavīruss nav iemesls, lai atteiktos no nākotnes plāniem. Jau vairākus gadus mums ir gatavs projekts ar "sarkanajiem zīmogiem" jaunas ražotnes būvniecībai.. Investīciju summa – 23 miljoni eiro. Lielāko daļu naudas mēs esam uzkrājuši paši.

Jaunā rūpnīca nav mūsu kaprīze, bet nepieciešamība. Ņemot vērā plānoto ražošanas pieaugumu, mēs esam aprēķinājuši, ka ar esošo ražošanas platību mums pietiks vēl aptuveni diviem-trīs gadiem, pēc tam mēs būsim ierobežoti iespējās.

– No valsts puses būtu loģiski atbalstīt vietējās ražošanas flagmani...

Investīciju klimats Latvijā traucē attīstīties un virzīties uz priekšu. Valstij ir jārada nodokļu bāze, jāpiesaista un jāattīsta investīcijas. Mēs nelūdzam palīdzību, mēs lūdzam mums netraucēt! Un gaidām profesionālu, pārdomātu valdības darbu, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzņēmējdarbības izaugsmi valstī, kā rezultātā būs iespējama visu Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsme.

Minēšu šādu piemēru. Vēl pirms dažiem gadiem mums bija iespēja apgūt Eiropas naudu, un mēs to aktīvi izmantojām, realizējot lielu projektu skaitu. Bet pēdējos gados mēs nevaram apgūt Eiropas fondu piedāvāto naudu. Tāpēc, ka nav piemērotu programmu.

Visu programmu nosacījumi ir stipri politizēti. Tie ir izstrādāti tikai par labu lauksaimniekiem. Tajā, ka valsts atbalsta lauksaimniecību, nav nekā slikta, bet izteikta konkrēta segmenta lobēšana kropļo ekonomikas stimulu, tāpēc ka šajā ķēdītē ir vēl viens ļoti svarīgs elements – gaļas pārstrāde. Bet pretrunā ar veselo saprātu visu ražotāju intereses tiek uzskatītas par sekundārām. Šāds vienpusējs, tuvredzīgs un neefektīvs atbalsts noved pie ilgtermiņa zaudējumiem.

Lūk, arī tagad lauksaimniecībai piešķirti 46 miljoni eiro no nodokļu maksātāju naudas. Bet kāpēc? 2019. gadā lauksaimniekiem bija milzīga peļņa, 2020. gadā – zaudējumi, tagad atkal milzīga peļņa...

Naudas piešķiršana tikai lauksaimniecībai neveicina valsts nodokļu bāzes attīstību, nedz arī nozares attīstību kopumā. Protekcionisms ir zāles ar spēcīgu blakusparādību. Nedrīkst uzpumpēt vienu nozari ar dotācijām, atstājot novārtā citas.

Kā pret jums izturas Rīgas pilsētas vara?

Mūsu uzņēmums atrodas Rīgā, Granīta ielā, kur nav ne laternu, ne luksoforu, ne gājēju pāreju. Mūsu darbinieki riskē pakļūt zem automašīnām. Tas ir vēl viens apstiprinājums tam, ka ar investīciju klimatu mums nav viss kārtībā. Kam mēs tikai nerakstījām! No mūsu lūgumrakstiem, kas tikuši nosūtīti pa šiem gadiem domei, var izveidot kopotos rakstus. Pagājušajā gadā beidzot atnāca komisija. Apskatīja. Bija pārsteigti. Bet vezums nekust no vietas.

Esmu pārliecināts – ja reģionālajos centros norisinātos līdzīgi ražošanas procesi, uz ražotāju vajadzībām reaģētu ar lielāku izpratni. Reģionos vietējā vara ir ļoti ieinteresēta, lai pilsētā attīstītos bizness. Mēs esam bijuši Valmierā un redzējuši tās vadības attieksmi pret saviem ražotājiem. Salīdzinot ar Rīgu – tā ir diena pret nakti!

Neērts jautājums

Jāpiebilst, ka "Forevers" nav viens no uzņēmumiem, kas staigā ar izstieptu roku. Visu 25 gadu pastāvēšanas laikā šeit patstāvīgi tiek galā ar visām savām problēmām. Nevis pateicoties valstij, bet drīzāk pretēji.

Šajā laikā "Forevers" produkcija ieguvusi vairāk nekā 20 balvu no Latvijas Tirdzniecības asociācijas. Uzņēmums tika iekļauts Londonas fondu biržas Goda grāmatā starp visstraujāk augošajiem uzņēmumiem, kas iedvesmo Eiropu.

Bet, neskatoties uz visiem tituliem un regālijām, "Forevers" joprojām nesaņem nekādu palīdzību ne no pilsētas, ne no valsts.

– Latvijā ir izstrādāta nacionālā kvalitātes nodrošināšanas sistēma – "karotītes": zaļā un bordo. Cik daudz šādu karošu ir "Forevers"?

"Karošu sistēma" ir politisks un interešu lobēšanas jautājums. No vienas puses, tas ir reveranss mūsu lauksaimniekiem, lai viņiem klātos labāk un jautrāk. No otras puses, "karotes" – tas vispār nav jautājums par kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka pat tad, ja "Forevers" saražos trīs produktus ar "karotēm", tas vienalga nespēs iekļūt izredzēto skaitā, un būs izstumts no publisko iepirkumu tirgus. Tāpēc, ka starpnieks iekļaus savā portfelī nevis trīs, bet 33 produktus ar "karotēm" un uzvarēs jebkuru konkursu. Tāpēc mēs šajās spēlēs nepiedalāmies. Kāpēc? Šodien ir vajadzīgas "karotes", bet rīt būs "krūzes".

– Atļaujiet uzdot neērtu jautājumu. Vai nav vieglāk pārcelties uz citu valsti, kur ražotājus novērtē, ciena un atbalsta?

Mēs dzīvojam Latvijā, un, lai cik skaļi tas neizklausītos, esam savas valsts patrioti. Sākt rūpnīcas celtniecību citā vietā mēs uzskatām par necienīgu: zirgus uz pārbrauktuves nemaina.

Jeļena Veselovska

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam