Perfekts zāliens un padzīti kurmji – kāpēc izvēlēties mauriņa robotu
Foto: Publicitātes foto

Ietaupīts laiks ir biežāk dzirdētais arguments par labu mauriņa robota iegādei. Tā tiešām būs – smagā zāles pļāvēja stumdīšanas vietā varēs atpūsties, ik pa laikam uzmetot aci aplikācijā, kā klusais robots strādā. Uzņēmuma "Stokker" dārza un meža tehnikas produktu speciālists Mārtiņš Jaudzems uzskata, ka otrs spēcīgākais arguments ir zāliena kvalitāte: "Ar trimmeri vai dārza traktoru nav iespējams uzturēt tik glītu mauriņu, jo robots katru dienu izbrauc pļaut zāli." Turklāt tas ir dabai draudzīgs, jo darbojas ar elektrību un vajadzības gadījumā spēj strādāt gan nakts melnumā, gan lietus laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izvēle un priekšdarbi

Vispirms jāaprēķina, cik liela ir pļaujamā teritorija, jo robotus iedala pēc platības, ko tie spēj uzturēt kārtībā. Mazākie roboti tiks galā ar 200–400 kvadrātmetriem, bet "Ambrogio" modeļu klāstā ir arī jaudīgs aparāts, kas spēj strādāt 11 stundas no vietas un nopļaut divus hektārus lielu teritoriju.

Pastāv pieņēmums, ka robots spēj pļaut tikai ļoti līdzenās vietās, bet tā nav. "Ja teritoriju pirms tam jau esat pļāvuši, nekādi papildu sagatavošanas darbi nebūs jāveic. Aizaugušā pļavā, kas četrus gadus nav pļauta, robotu gan uzreiz laist nedrīkst, tā vispirms jānopļauj ar trimmeri vai dārza traktoru, jāpārliecinās arī, ka robota ceļā nebūs akmeņu un koku sakņu. Dziļākas bedres jāaizber, lai robota riteņi neiekrīt iekšā," iesaka Mārtiņš. Ja māc šaubas, cik jaudīgs robots jāpērk, drošāk pieaicināt ekspertu, kurš palīdzēs pieņemt lēmumu, kā arī zemesgabalu novērtēs ar kritisku aci, jo ir vietas, kur roboti nespēj pilnvērtīgi strādāt: "Es šādas teritorijas saucu par botāniskajiem dārziem – kad apstādījumu ir daudz un tie atrodas ļoti tuvu. Daudz kas paliks neappļauts," norāda Mārtiņš.

Suņiem dārzā parasti novelk radiosētu, bet mauriņa robotam – perimetra vadu, lai tas zinātu, kur pārvietoties. Labākais risinājums būtu šo vadu ierakt zemē, ko vērts uzticēt servisa brigādei: "Vadu ar īpašu aparātu iefrēzē zemē. Raizēm nav pamata, šī metode pret mauriņu ir saudzīga. Ierokot vadu pavasarī vai vasarā, jau pēc nedēļas nevarēs pamanīt, kur vads ielikts. Robotiem ir atsitiena sensors – kad kaut kur ietriecas, tas maina braukšanas virzienu. Lai netraumētu jauno kociņu mizu, rožu dobes un kokus labāk norobežot. To tiešām labāk uzticēt servisa speciālistiem, viņi arī apmācīs, kā robotu lietot, uzstādīs perimetra vadu un instalēs nepieciešamās programmas," stāsta Mārtiņš.

Perimetra vadu var uzstādīt arī saviem spēkiem, tad gan to liek zālāja virspusē un ar īpašām tapiņām piestiprina pie zemes. Tas prasa precizitāti, jo vadam cieši jāpieguļ, citādi aiz tā var aizķerties. Mārtiņš brīdina, ka to var sabojāt, veicot aerāciju, vai pārraut, rudenī grābjot lapas, tādēļ vērts vadu ierakt zemē. Tas gan nenozīmē, ka jāaizmirst par jaunām dobēm. Nebūt ne, jo uztaisīt vada pagarinājumu ir ātri un vienkārši, arī virspusē novilktu vadu var papildināt. "Izvēloties kvalitatīvu vadu, tas gadiem ilgi nebūs jāmaina. Ja nejauši gadās kāds pušums izolācijā, saskaroties ar mitrumu, vads neoksidēsies un nebūs jāmaina. Bet, pārcērtot vadu ar lāpstu, bojāto vietu var salabot pāris minūšu laikā," pamāca Mārtiņš.

Kurmji, dīķi un kalniņi

Dārzu īpašniekiem samtainais kurmis nav gaidīts ciemiņš, un Mārtiņam ir labas ziņas: "Ar 99,9% garantiju varu teikt, ka kurmji dosies prom. Robots katru dienu braukājot rada nelielu troksni un vibrācijas, kas kurmjiem ļoti nepatīk. Es nereti jokoju, ka tas ir viens no dārgākajiem kurmju aizbaidītājiem. Rakumus, protams, vajadzētu nolīdzināt, jo robots uzceltajā zemes kalnā var uzrāpties un asmeņi ar laiku kļūs neasi."

Bīstams elements ir dīķis, bet no peldes var izvairīties, vadu nostiepjot lielākā attālumā. Mārtiņš iesaka ievērot 1,2 metru distanci no ūdenstilpes: "Robotam nevajadzētu šķērsot vada līniju, bet, ja tomēr gadās kāda tehniska kļūme, ražotājs paredzējis drošības attālumu, kad robots aiz vada apstājas." Jārēķinās, ka josla gar dīķi būs jānopļauj ar trimmeri, arī dārza stūrus robots nespēs perfekti izpļaut, bet Mārtiņš uzsver, ka biežāk kā vienreiz nedēļā tas nebūs jādara. Arī kalniņi un slīpumi jau labu laiku robotiem nav šķērslis, "Ambrogio" piedāvājumā ir pāris modeļu, kas spēj pārvarēt pat 75% slīpumu, bet pārsvarā robots spēj strādāt 30–45% slīpumā.

Mārtiņš vēlreiz atgādina, ka mauriņa kvalitāte izpelnīsies kaimiņu komplimentus: "Robots katru dienu nopļauj pāris milimetru un zāli sasmalcina vēl sīkākos gabaliņos, tādēļ samulčētā zāle nav jāgrābj. Turklāt tā aizsargās saknes pret izdegšanu saulē un neļaus mitrumam tik ātri iztvaikot." Ikdienā par robotu nav jārūpējas, vien dažreiz ar birsti jānotīra zāle, kas sakrājusies apakšā.

Nereti dzirdētas kaislīgas diskusijas, ko labāk izvēlēties – asmeņus vai pļaušanas žiletes. Mārtiņš stāsta, ka žiletes vairāk piemērotas mauriņa uzturēšanai kārtībā – vispirms zāle jānopļauj ar dārza traktoru vai trimmeri un tikai tad var darbā laist robotu. "Lielākajai daļai "Ambrogio" robotu modeļu ir asmeņi, kas labāk spēj tikt galā ar garāku vai pāraugušu zāli. Pats testos esmu pārliecinājies, ka robots uzveiks pat 15 centimetrus garu zāli."

Unikālas priekšrocības

Ar mobilās aplikācijas palīdzību telefonā var ieprogrammēt pļaušanas teritoriju un darbības intensitāti: "Teju visos modeļos ir GPS, un attālināti varam vērot, kur tas šobrīd atrodas. Ja kādā dārza stūrī gribam sauļoties vai ieturēt pusdienas, atliek tikai atvērt aplikāciju un ar pirkstu iezīmēt teritoriju, kur robotam nevajag braukt. Robotos ir iebūvēts lietus sensors, bet, ja gadās aizmirst to ieslēgt un paši esam Rīgā, bet robots Ventspilī, kur pamatīgi līst, aplikācijā var nodot ziņu, lai robots dodas mājās," skaidro Mārtiņš. Ja kāds svešinieks robotu paceļ un nes prom, aplikācijā pienāk paziņojums. Robots arī pabrīdina, ja iebraucis bedrē, no kuras nespēj tikt ārā. Daudzus robotus var komandēt ar balsi, šobrīd tie saprot tikai angļu valodu.

Vienīgi "Ambrogio" mauriņa robotiem ir "AMICO" funkcija, kas pasargā dzīvniekus no traumām. Pie kaķa vai suņa kaklasiksnas piestiprina raidītāju, bet otru ievieto robotā. Kad starp abiem raidītājiem ir viena metra attālums, robots izslēdz asmeni, pagriežas un brauc citā virzienā. Pēc diviem metriem tas ieslēdz asmeni un turpina pļaušanu.

"Stokker" piedāvā trīs robotu līnijas: "Greenline" ir kompakti un ērti pārvietojami modeļi, "PRO line" piemēroti lielākiem un vidēji sarežģītiem dārziem, kuros ir daudz šķēršļu, piemēram, apstādījumi, savukārt "NEXT line" ir ērti savienojami ar dažādām viedierīcēm. Mārtiņš atklāj, ka klienti visbiežāk izvēlas "PRO line" sarkanos robotus.

Jāuzsver, ka "Ambrogio" ir vienīgais ražotājs, kas "PRO" un "NEXT" sērijas modeļus aprīkojis ar mīkstiem gumijas riteņiem: "It kā tāds sīkums kā riteņi, bet tie saudzē mauriņu un neatstāj zālē sliedes, arī apgriešanās vietās neveidojas bedres. "Ambrogio" šo tehniku ir pat patentējis," skaidro Mārtiņš.

Lielākā daļa citu zīmolu robotu uzlādes stacijā atgriežas, braucot pa perimetra vadu, bet "Ambrogio" speciāli izvēlas citus ceļus, lai neveidotu sliedes. Arī pļaušanas laikā robotam ir sava stratēģija – tas teritoriju pļauj pa sadalītiem posmiem, lai pārvietošanās būtu efektīvāka. "No malas robota kustības izskatās diezgan haotiskas, bet robots zina, ko dara. Pirmajās dienās varbūt mauriņš izskatīsies jocīgi – vietām izbraukāti apļi, citviet nenopļauta zāle, bet pēc 4–5 dienām zāliens būs ļoti skaists. Cilvēki visbiežāk izvēlas "PRO line" modeļus un pieaicina speciālistu pareizi saprogrammēt ierīci – tad robotam var tiešām uzticēties un ļaut patstāvīgi darboties."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form