Aizdomās par sieviešu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz Spāniju aiztur trīs cilvēkus

Šā gada aprīlī no Latvijas vēstniecības Spānijā Latvijas valsts policijas darbinieki saņēma informāciju, ka Marbellas pilsētas policijā pēc palīdzības vērsušās divas Latvijas Republikas iedzīvotājas. Jaunietes stāstīja, ka aizbēgušas no savas darba devējas, kura arī bijusi Latvijas iedzīvotāja un viņas drauga arāba, kuri bija piespieduši viņas nodarboties ar prostitūciju.

Veicot virkni operatīvo pasākumu, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) nodaļa Cīņai ar cilvēku tirdzniecību noskaidroja, ka šā gada martā viena no cietušajām iepazinās ar kādu vīrieti vārdā Uldis, kurš piedāvāja auklītes vai bārmenes darbu Spānijā. Aptuveni divu nedēļu garumā vīrietis uzstājīgi centās pierunāt piekrist darba piedāvājumam, uzsverot, ka šis brauciens būs drošs un solītais darbs - garantēts.

Marta pēdējā nedēļā pierunātā jauniete kopā ar savu radinieci piekrita Ulda izteiktajam darba piedāvājumam. Biļetēm uz Spāniju nopirka Ulda paziņa Vineta, kura arī meitenēm apstiprināja, ka par darbu Spānijā neesot vērts raizēties.

Tajā pašā dienā vienai no jaunietēm no Spānijas piezvanīja kāda sieviete vārdā Dina un teica, ka esot viņu topošā saimniece, un vēlreiz apstiprināja, ka ar darbu viss būšot kārtībā. Uz jautājumu, vai nevar rasties situācija, kad meitenes var tikt pārdotas vai iesaistītas prostitūcijā, sieviete atbildēja noliedzoši. Turklāt uzsvēra, ka meiteņu ceļa izdevumiem uz Latviju jau ir nosūtījusi 500 eiro.

Kad jaunietes ieradās Madridē, tur viņas jau sagaidīja Dina un viņas arābu izcelsmes draugs Mustafa. No Madrides visi kopā ar reisa autobusu devās uz Marbellu. Ierodoties pilsētā, meitenes tika aizvestas uz dzīvokli, kur Dina paziņoja, ka darbs būs saistīts ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu. Dina teica, ka arī pati dzīvojot šajā dzīvoklī, un, ka vienā no četrām istabām meitenēm būs jānodarbojas ar prostitūciju.

Turklāt Dina paskaidroja, ka viņa pati nodrošinās meitenes ar klientiem, kuri lielākoties esot pastāvīgi. Par aptuveni 20 minūšu ilgu klienta apkalpošanu, meitenes saņems 40 eiro, no kuriem puse palikšot Dinai.

Uz meiteņu pretenzijām un iebildumiem uz radušos situāciju Dina atbildēja, ka, ja gribot, viņas varēšot nestrādāt un braukt atpakaļ, taču tikai tad, kad būs atpelnījušas izdevumus, kuri radušies saistībā ar viņu nogādāšanu Spānijā, un tas esot 250 eiro katrai. Meiteņu rīcībā nebija nekādu finansiālu līdzekļu, par ko Dina bija informēta. Vēlāk sarunas laikā Dina meitenēm atklāja, ka Uldim esot bijis viņām jāizstāsta, ar ko patiesībā Spānijā būs jānodarbojas, un, ka Uldis par katru no viņām jau saņēmis 200 eiro.

Policijas rīcībā ir informācija, ka pie Dinas ar prostitūciju nodarbojās vēl viena Latvijas iedzīvotāja, kura meitenēm stāstījusi, ka pie Dinas nokļuvusi divus gadus iepriekš un arī neesot zinājusi, ar ko būs jānodarbojas, taču ar laiku pieradusi. Vēl viņa pastāstīja, ka arī iepriekš meitenes no Latvijas nonākot pie Dinas esot nokļuvušas tādā pašā situācijā un, ka viņa vairākām meitenēm esot palīdzējusi aizbēgt, ko solīja arī šoreiz.

Cietušās, nezinot nevienu svešvalodu, atstājot dzīvoklī pārējās mantas, devās meklēt policijas iecirkni, kur no meitenēm tika pieņemti paskaidrojumi. Vienlaikus cietušās sazvanīja Latvijas vēstniecības Spānijā darbiniekus, kuri sniedza informatīvo atbalstu. Tā kā cietušajām personām un viņu radiniekiem nebija nepieciešamo finansiālo līdzekļu, atbalstu biļešu iegādei atpakaļceļam un rehabilitācijas kursam sniedza Starptautiskās Migrācijas organizācija (International Organization for Migration) un Latvijas vēstniecība Spānijā.

Ierosināta krimināllieta par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu uz ārvalsti seksuālai izmantošanai, ja tas izdarīts iedzīvošanās nolūkā un ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko Krimināllikumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) nodaļas Cīņai ar cilvēku tirdzniecību priekšnieks Arturs Vaišļa uzsver, ka “cietušās rīkojās ļoti pareizi. Šādos gadījumos pēc iespējas nekavējoties jāpamet piespiedu prostitūcijas vieta, atstājot tur personīgās mantas un visu lieko. Līdzīgi kā šajā gadījumā, jāpaļaujas uz policijas palīdzību. Šis gadījums vistiešākā veidā norāda, ka nevar paļauties uz gadījuma paziņu solījumiem un šim nolūkam visdrošāk ir izmantot licenzētu darbā iekārtošanas firmu palīdzību”.