Foto: Shutterstock
Apsūdzēto neierašanās dēļ Augstākajai tiesai (AT) trešdien kārtējo reizi nācās atlikt krimināllietas izskatīšanu, kurā saistībā ar apjomīgu naftas kontrabandu apsūdzēts SIA "Ovi" valdes priekšsēdētājs miljonārs Vladimirs Oderovs un vairākas citas personas.

Kā liecina Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija, šī lieta apelācijas instances tiesā atrodas kopš 2008.gada rudens, bet tās izskatīšana pēc būtības vēl nav sākta, jo apsūdzēto neierašanās dēļ tiesas sēdes nemitīgi jāatliek. Tagad nākamā sēde plānota 2012.gada 3.septembrī, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa pastāstīja, ka šodien tiesas sēdi nācies atlikt, jo turpināja slimot apsūdzētais Viktors Piļutins. Tāpat nebija ieradies Artūrs Baļukevičs, kuram jau pagājušajā reizē tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kas nozīmē, ka, tiklīdz Baļukevičs tiks atrasts, viņu apcietinās. Šodien uz lietas izskatīšanu nebija ieradies arī advokāts Juris Jurkjāns.

Šopavasar lietu bija plānots izskatīt no 9.maija līdz 20.maijam. Iepriekš iztiesāšana apelācijas instances tiesā tika atlikta pirms vairāk nekā gada - 2010.gada 17.februārī. Toreiz veselības stāvoklis liedza tiesas sēdē piedalīties apsūdzētajam Vladimiram Černovam, kura slimības dēļ lietas izskatīšana tika atlikta arī vairākas reizes iepriekš. Vēl pirms tam - 2009.gada maijā - tiesas sēdi nācās atlikt saistībā ar cita apsūdzētā - SIA "Magvejs" direktora Valērija Vasiļjeva - slimību.

Par Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 9.jūnija spriedumu šajā lietā tika saņemtas gan apsūdzēto, gan cietušā apelācijas sūdzības, gan arī prokuratūras apelācijas protests.

Sev nelabvēlīgo spriedumu apstrīdēja apsūdzētie Oderovs, Vasiļjevs, Vladimirs Karebo, Raivo Horsts, Piļutins un Černovs.

Tāpat spriedumu pārsūdzēja par cietušo atzītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) un prokuratūra.

Rīgas apgabaltiesa, izskatot apjomīgo naftas kontrabandas krimināllietu pirmajā instancē, Oderovam piesprieda piecu gadu un viena mēneša cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju.

Reālus cietumsodus tiesa kopumā piesprieda četriem no desmit apsūdzētajiem. Pieciem tika piemērota nosacīta brīvības atņemšana, savukārt apsūdzētā Inna Mačanovska - bijusī AS "Rietumu banka" filiāles darbiniece - tika pilnībā attaisnota.

Vasiļjevam apgabaltiesa piesprieda četru gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Horstam tika piespriests trīs gadu cietumsods, bet Baļukevičam - reāla brīvības atņemšana uz pusotru gadu.

Nosacītus brīvības atņemšanas sodus pirmās instances tiesa piemēroja Karebo, Vadimam Harunžijam, Černovam, Piļutinam, kā arī Vladislavam Jakubovskim.

Karebo tika notiesāts par kontrabandu lielā apmērā pēc Krimināllikuma (KL) 190.panta 2.daļas ar nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un pārbaudes laiku uz trim gadiem. Viņam tika piemērota arī daļēja mantas konfiskācija, kas šinī gadījumā nozīmē, ka Karebo sprieduma spēkā stāšanās gadījumā būs jāšķiras no nekustamā īpašuma Jūrmalā.

Harunžijam apgabaltiesa par liela apmēra kontrabandu piesprieda trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Gan Černovam, gan Piļutinam par kontrabandas atbalstīšanu un dokumentu viltošanu pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Viņiem mantas konfiskācija netika piemērota.

Savukārt Jakubovski pēc KL panta par noziedzīgi iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu apgabaltiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Neviens no notiesātajiem netika apcietināts tiesas zālē.

Visas desmit šajā lietā tiesātās personas tika apsūdzētas par kontrabandu, bet astoņas no tām - arī par naudas atmazgāšanu jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Vēl četrām no šīm personām tika uzrādītas apsūdzības arī par dokumentu viltošanu.

Rīgas apgabaltiesa uzskatīja par pierādītu, ka deviņi apsūdzētie veikuši nelikumīgus darījumus saistībā ar kontrabandas ceļā ievestiem naftas produktiem, apgrozot ievērojamas naudas summas. Vasiļjevs tiesā liecināja, ka nelikumīgo darbību shēmu ieteikusi kāda izmeklēšanas laikā nenoskaidrota VID amatpersona, kuras vārdu apsūdzētais neizpauda.

Uz žurnālistu uzdoto jautājumu, vai izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotā persona bijusi toreizējais VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, Vasiļjevs atbildēt nevēlējās.

No pamata lietas izdalītais process par valsts amatpersonu iespējamo līdzdalību kontrabandas shēmas organizēšanā patlaban joprojām tiek izmeklēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!