Atklāta dzīvokļu izkrāpšanas shēma, izmantojot viltotus testamentus
Foto: Pixabay/Shahid Abdullah

Valsts policija (VP) ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par dzīvokļu sērijveida izkrāpšanu, ko vairāku gadu garumā veica personu grupa. Krāpšanas tika izdarītas, viltojot dokumentus, visbiežāk izmantojot viltotus privātos testamentus. Lai slēptu noziedzīgās mantas izcelsmi, sākotnēji dzīvokļi tika pārrakstīti uz citu grupas dalībnieku vārdiem, un pēc kāda laika tika pārdoti trešajām personām, portālu "Delfi" informēja VP pārstāve Gita Gžibovska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2014. gada 21. maijā tika uzsākts kriminālprocess par nekustamā īpašuma izkrāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanas faktu. Veicot izmeklēšanu, izmeklētāji ieguva informāciju par noziedzīgo grupu, kuras dalībnieki pēc dzīvokļu likumisko īpašnieku nāves, viltojot testamentus, kas tika iesniegti notāram, un sniedzot notāram nepatiesas ziņas, izkrāpa nekustamos īpašumus. Zvērināts notārs, būdams maldināts un nepamanīdams neko aizdomīgu, nokārtoja mantojuma lietas, kā rezultātā šī personu grupa prettiesiski savā īpašumā ieguva astoņus nekustamos īpašumus par kopējo vērtību 247 700 eiro. Šie dzīvokļi vēlāk tika pārdoti trešajām personām.

Kriminālprocesā tika veikta aktīva izmeklēšana ar mērķi noskaidrot visus notikušā apstākļus, noziegumos iesaistītās un cietušās personas, kā arī noskaidrot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmu. Mērķtiecīgi strādājot un analizējot iegūto informāciju, tika atklāti vairāki krāpšanas gadījumi, kas izdarīti kopš 2011. gada. Līdztekus izmeklēšanā tika iegūta informācija par mantu, kas atradās aizdomās turēto personu rīcībā un bija iegūta, izdarot noziegumus. Šī manta paredzēta konfiskācijai, līdz ar to tiks nodrošināta kaitējuma kompensācijas atlīdzināšana cietušajiem. Apkrāpti galvenokārt tika vientuļi, vecāka gadagājuma cilvēki. Savukārt izmeklēšanu apgrūtināja fakts, ka nozieguma izdarīšanas laikā cietušās personas jau bija mirušas.

Ātrākam un efektīvākam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, šai kriminālprocesā tika pieņemti pieci lēmumi par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā pret prettiesiski atsavināto mantu – izkrāptiem dzīvokļiem. Process tika nodots izlemšanai tiesai.

Šī gada martā, iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, atsevišķā lietvedībā tika izdalīts kriminālprocess par svešas mantas – 21 000 eiro vērta nekustamā īpašuma izkrāpšanu lielā apmērā, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, izdarot dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, apzināti sniedzot zvērinātam notāram nepatiesu paziņojumu, kā arī noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtās mantas – naudas līdzekļu 15 000 eiro apmērā legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Izdalītais kriminālprocess tika nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personu grupu četru personu sastāvā.

2021. gada 30. aprīlī tika pabeigta izmeklēšana par septiņu dzīvokļu izkrāpšanu un viena dzīvokļa izkrāpšanas mēģinājumu faktu, kā rezultātā tika legalizēti naudas līdzekļi 133 498,42 eiro apmērā. Kriminālprocess tika nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 11 personām, kuras tika atzītas par aizdomās turētājām personām vairāku noziegumu izdarīšanā, par ko kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, 275. panta otrajā daļā, 299. pantā, 195. panta otrajā daļā un 195. panta trešajā daļā.

Krimināllikuma 177. panta trešā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, savukārt 275. panta otrā daļa – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Šī paša likuma 299. pants kā sodu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, savukārt 195. panta otrā daļa soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Šī paša panta trešā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form