Laksa vērsās Ģenerālprokuratūrā, taču iesniegums tika nodots Drošības policijai, jo Laksa tajā norādījis, ka par viņu nepatiesas ziņas izplatītas kā par deputāta kandidātu. Šāda iesnieguma izvērtēšana ir Drošības policijas kompetencē.
Laksa lūdza pārbaudīt faktus, vai Rungainis kā amatpersona - "Krājbankas" padomes priekšsēdētājs - ir veicis Latvijas Krimināllikuma 91.pantā paredzētās noziedzīgās darbības pret viņu kā pret 8.Saeimas deputāta kandidātu. Laksa uzskata, ka Rungainis "ar iepriekšēju nodomu ir izplatījis apzināti nepatiesas ziņas, izmantojot plašsaziņas līdzekļus". Vienlaikus Laksa lūdz izvērtēt NRA publikāciju patiesumu.
Vienlaikus "Krājbankas" pašreizējā padome lūgusi atbildīgo institūciju vērtējumu, vai Laksa kā bankas prezidents nav pārsniedzis dienesta pilnvaras. Vērtējums jādod Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Ģenerālprokuratūrai. FKTK jau atzinusi, ka Laksa kā bankas prezidents rīkojies savu pilnvaru ietvaros.
Savukārt "Krājbankas" auditoram "Deloitte&Touche" lūgts izvērtēt bankas mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību līgumu lietderību un likumību.
Kā ziņots, lielākais "Krājbankas" akcionārs ir valsts, kurai pieder 32,12% bankas pamatkapitāla. AS "Ventbunkers", AS "Ventamonjaks", AS "Kālija parks" īpašumā ir 26,06% bankas akciju, vēl 4,35% akciju īpašnieki ir Krists Skuja, Ansis Sormulis un Aivars Lembergs. Laksam pieder 12,46% akciju, Stefanam Rāznam - 10,92%, "Macasyng Holding B.V." - 1,05% akciju.