Bijušā Saeimas kancelejas šefa krimināllietu advokāts lūdz skatīt atklāti
Foto: LETA

Piektdien, 18. septembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtajā tiesas sēdē paredzējusi sākt iztiesāt tā saukto Saeimas slepeno telpu krimināllietu', kurā apsūdzība par valsts amatpersonu bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, ir izvirzīta bijušajam Saeimas kancelejas direktoram Mārim Steinam un bijušajam Saeimas kancelejas direktora vietniekam Valdim Ziemelim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Steina advokāts Dmitrijs Skačkovs uzskata, ka lieta skatāma atklātā sēdē, jo ir būtiski nodrošināt plašsaziņas līdzekļiem iespēju novērot un atspoguļot tiesas procesu, kura sabiedriskais nozīmīgums ir acīmredzams un nepārspīlējams, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kas patiesībā notiek ar Latvijas parlamenta drošību un kam par to ir jāuzņemas atbildība.

Skačkovs paziņojumā medijiem norāda, ka likuma "Par valsts noslēpumu" 5. panta 4. punkts aizliedz piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību.

"Ievērojot to, ka Steins nav vainīgs viņam nepamatoti inkriminētajā nodarījumā, viņa aizstāvībai šajā procesā nav ko slēpt. Līdz ar to, tiesai rakstveidā ir nosūtīts un tiesas sēdē tiks uzturēts pieteikums par krimināllietas iztiesāšanu atklātajā sēdē," norāda advokāts.

"Varam apliecināt, ka pirms šāda lūguma adresēšanas tiesai esam nopietni apsvēruši arī valsts drošības intereses," pauž Skačkovs.

Viņš norāda, ka valsts apsūdzības uzturētāja izmantojamie dokumenti, kuru pieejamība ir ierobežota, pārsvarā ir informācija dienesta vajadzībām, kura aizsargājama saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 8.1.pantu un Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr.280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".

Taču informācija dienesta vajadzībām nav atzīstama par valsts noslēpumu. Savukārt, tiesas sēžu atklātība ierobežojama tikai tad, ja tas ir nepieciešams valsts noslēpuma aizsardzībai, nevis lai aizsargātu informāciju, kuru iestāde uzskata par dienesta vajadzībām izmantojamu, pauž jurists.

Tikai neliela daļa no apsūdzības izmantojamiem pierādījumiem ir klasificēta likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, arī šāda klasifikācijai vairs nav juridiskās un praktiskās nozīmes, jo par valsts noslēpuma priekšmetu nevar būt informācija, kura jau ir bijusi publiski pieejama.

Skačkovs atzīmē, ka medijos jau iepriekš ir izskanējusi informācija – Satversmes aizsardzības birojs nav sertificējis Saeimas cokolstāva telpas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Dažas dienas pēc tam, kad 2017. gada 1. februārī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) LTV raidījumā "Rīta panorāma" paziņoja par Saeimā notikušo pārkāpumu, TV3 raidījumā "Nekā personīga" jau tika atklāta konkrēta slepeno telpu atrašanās vieta un pat parādīts telpas iekšskats.

Likuma "Par valsts noslēpumu" 8. panta trešā daļa nosaka, ka, ja attiecīgā informācija kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, šai informācijai tiek atcelta slepenība un tā kļūst pieejama sabiedrībai.

Tādējādi, materiāli, kuriem valsts noslēpuma statuss piešķirts, pamatojoties uz Ministru Kabineta noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.10.4. un 2.10.7. punktu, vairs nav atzīstami par valsts noslēpumu, un to aizsardzībai nav nepieciešami valsts noslēpuma objektiem piemērojamie pasākumi, tostarp slēgtās tiesas sēdes noteikšana, paziņojumā norāda Skačkovs.

"Tāpēc būtu tikai loģiski, ja Saeimā pārstāvētie politiķi, kuri ir izrādījuši lielu ieinteresētību atsevišķu kriminālprocesu materiālu publicēšanā un ir iekļāvuši Kriminālprocesa likumā normu, kura paredz nodrošināt žurnālistiem pieeju kriminālprocesu materiāliem, izdarītu visu, lai žurnālistiem būtu iespēja sekot līdzi arī tam tiesas procesam, kurš skar pašu Latvijas Republikas Saeimu, – neatkarīgās un demokrātiskās valsts parlamentu," pauž Steina advokāts.

Jau vēstīts, ka iepriekš Skačkovs informēja medijus, ka viņa klients Steins pārmet Mūrniecei faktu sagrozīšanu, lai pret viņu tiktu ierosināts kriminālprocess par valsts amatpersonas nolaidību.

Tāpat jau rakstīts, ka šajā krimināllietā pirmā tiesas sēde paredzēta 18. septembrī pulksten 10.30. Tiesas process notiks slēgtā sēdē.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests. Pērn jūlijā dienests lietu nodeva kriminālvajāšanai.

Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017. gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.

Steins iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Ēriks Kalnmeiers Ināra Mūrniece Saeima Satversmes aizsardzības birojs Solvita Āboltiņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form