Bijušajam Saeimas deputātam Rāznam tiesa piespriež 12 gadus cietumā

Zemgales apgabaltiesas spriedumu desmit dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātā vai kasācijas kārtībā AT Krimināllietu tiesu departamentā.

Pēdējā vārdā Rāzna atzina savu vainu un nožēloja izdarīto, kā arī atvainojās klātesošajiem un cietušajiem.

Tiesu debatēs prokurore Ilze Rigaste pieprasīja tiesājamo sodīt ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem. Prokurore Rāznam kā papildu sodu lūdza noteikt arī policijas kontroli uz diviem gadiem un mantas konfiskāciju.

Savukārt Rāznas advokāti Juris Grīnvalds un Māris Bite lūdza tiesu pārkvalificēt Rāznam celto apsūdzību no Krimināllikuma 118.panta 1.daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja nogalinātais pildījis dienesta pienākumus, uz Krimināllikuma 120.pantu par slepkavību, kas izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru izraisījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses. Šis Krimināllikuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Cietušo pārstāvošais advokāts Juris Marins iepriekš atzina, ka paliek pie sava viedokļa - Rāznas izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc Kriminālliekuma 118.panta 1.daļas un atbalsta prokurores pieprasīto sodu.

Kā ziņots, Dreijere tika atrasta nošauta 2002.gada 23.decembrī uzņēmuma administratīvajā ēkā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka todien kompānijas ārkārtas akcionāru pilnsapulces laikā Dreijere izgājusi no kabineta un viņai sekojis Rāzna. Jau sapulcē starp abiem notikusi asa vārdu pārmaiņa. Pēc brīža sanāksmes dalībnieki izdzirdējuši šāvienu.

Rāzna "Lielmežotnes" pilnsapulcē bija ierosinājis skatīt jautājumu par paša un citu uzņēmumu īpašnieku nelikumībām, Mežotnes selekciju stacijas privatizāciju īstenojot par privatizējamā uzņēmuma naudu. Rāzna pieprasīja, lai tie "Lielmežotnes" daļu īpašnieki, kuri savulaik bija no uzņēmuma izņēmuši naudu, to atdotu kasē vai arī atteiktos no savām daļām uzņēmumā, iepriekš informēja viens no uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem, kas nevēlējās izpaust savu vārdu.

Bijušajam Saeimas deputātm uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 118.panta 1.daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja nogalinātais pildījis dienesta pienākumus, iepriekš informēja Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Pāvels Cvetkovs. Pants, pēc kura apsūdzēts Rāzna, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījumu.

Rāzna vainu nonāvēšanā ir atzinis, bet nepiekrīt, ka slepkavība būtu notikusi sevišķi pastiprinošos apstākļos.

Eksperti - ārsti psihiatri un psihologi - tiesā izteica viedokli, ka Rāzna nozieguma izdarīšanas brīdī atzīstams par pieskaitāmu. Taču eksperts psihologs norādīja, ka noziedzīgā nodarījuma brīdī viņš atradies emocionālā sasprindzinājuma stāvoklī, kas varēja ietekmēt uzvedību.