Kā iepriekš ziņots, pagājušā gada 24. novembrī VP pabeidza izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajiem pasūtījuma slepkavības kriminālprocesiem un nodeva krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni.
Prokurors apsūdzības uzrādīja trim cilvēkiem – vienam par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrajam par uzkūdīšanu un atbalstīšanu, bet trešajam – slepkavības izdarīšanu.
Turklāt slepkavības izdarītājs apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas, un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas līdz šā procesa pabeigšanai, būdams brīdināts par attiecīgo ziņu neizpaušanu, pauž prokuratūrā.
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījuma izdarīšanas apstākļi un iesaistītie, tostarp, viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.
"Ir iegūti pierādījumi, kas apliecina slepkavu profesionalitāti un saistību ar citiem noziegumiem, tostarp, slepkavībām Latvijā," iepriekš pauda Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Kā uzsver Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, pirmstiesas kriminālprocess veikts efektīvi un bez vilcināšanās, lieta iespējami ātri nodota tiesai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Kriminālprocesa likums paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.
Jau vēstīts, ka maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus 2018. gada pavasarī tika nošauts Mežaparkā, netālu no Iekšlietu ministrijas. Pagājušā gada nogalē par slepkavības pasūtīšanu tika celtas apsūdzības uzņēmējiem Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko, kā arī par tās izdarīšanu – kādam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam.
Par slepkavības organizētāju izmeklētāji uzskata Genādiju Vaļaginu, kurš 2022. gada pavasarī pats tika noslepkavots.
2022. gada vasarā, kad iespējamie vainīgie jau bija aizturēti, VP pārstāvji raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka Bunkus lietā pretdarbība izmeklēšanai notikusi arī pašā policijā, piemēram, bijuši centieni panākt par citiem noziegumiem apcietinātu personu atzīšanos Bunkus slepkavībā un slēpti uzzināt, kā virzās izmeklēšana šajā lietā. Tolaik Ruks raidījumam norādīja, ka bijušais Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs ir pārbaudāmo personu sarakstā.
Kā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" pauda policijas priekšnieks Armands Ruks, saliekot Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas "puzli", rodas aizdomas par atsevišķu Valsts policijas (VP) amatpersonu apzinātu bezdarbību vai pat darbošanos pret izmeklēšanu – to raidījumā "Kāpēc" atzina VP priekšnieks Armands Ruks. Viņš gan uzsvēra, ka šie aizdomīgie kolēģi policijā vairs nestrādā, un, ja aizdomas ir pamatotas, tad tās jāizmeklē un jāpierāda citai iestādei – Iekšējās drošības birojam (IDB).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
