Valmieras uzņēmumam "Valpro Corp.", kura vadītājs Edgara Čapus šonedēļ tika nogalināts, bijis strīds ar kādu Lietuvas firmu par benzīnkannu vāciņu patentu, sestdien raksta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Dienai" kļuvis zināms, ka, izmeklējot divas pamatversijas, kas saistītas ar Čapus komercdarbību un pret viņu vērstu atriebību, tiesībsargāšanas institūcijas pārbauda informāciju par iespējamajām domstarpībām starp "Valpro Corp." un kādu Lietuvas firmu, kuras nosaukums laikrakstam nav zināms. Strīda priekšmets esot nevis iepriekš minētie ugunsdzēšanas aparāti, bet gan benzīnkannas, kuras ražo abas rūpnīcas.

Valmierieši esot patentējuši īpašu vāciņu veidu, taču lietuvieši to "nošpikojuši" un neatļauti ražojuši. Tāpēc "Valpro Corp." vērsies Viļņas tiesā un par katru kannu, kurā izmantotas, kā domā valmierieši, zagtie vāciņu modeļi, pieprasījis vienu ASV dolāru. Tā kā Lietuvas puse šādas tilpnes ražojusi kopš 1998.gada, kopējā prasības summa sasniegusi vairākus desmitus tūkstošu dolāru, raksta "Diena".

To, ka starp "Valpro Corp." un Lietuvas uzņēmumu bijis gaidāms tiesas process, "Dienai" apliecināja arī kāds Valmieras uzņēmējs, kurš presē nevēlējās minēt savu vārdu, taču pats savulaik ir strādājis Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā un labi orientējās tās ražošanas procesos. Viņš izteica versiju, ka lietuviešiem degvielas kannu ražošana esot izdzīvošanas avots, bet valmierieši, arvien izvēršot komerckannu izlaidi, kā arī kļūstot par vienīgo uzņēmumu Baltijā, kas piegādā degvielas kannas NATO valstu armijām, iespējams, kaimiņus būšot nopietni satraukuši.

"Valpro Corp." vadība piektdien darījusi zināmu, ka ar masu medijiem nerunās līdz nākamajai nedēļai. Saskaņā ar Latvijas Patentu valdē un Lietuvas Patentu birojā pieejamo informāciju, konteinera aizvaru, ko tautas valodā sauc par benzīnkannas vāciņu, izgudrojis austrālietis Kolins Mārtins Heins un Latvijas iedzīvotājs Jevgeņijs Selickis.

Sākotnēji patents pieteikts Austrālijā, tur tas ir spēkā no 1992.gada 14.oktobra, bet Latvijā un Lietuvā - no 1993.gada oktobra. Kā patenta īpašnieks gan Latvijas, gan Lietuvas patentu reģistros uzrādīts Melburnas uzņēmums "Valpro Australia PTY Ltd.", kas pagājušā gada 21.martā mainījis nosaukumu uz "Pro Quip International PTY Ltd." Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" interneta datu bāzēs pieejamo informāciju, Valmieras uzņēmumā firmai "Pro Quip" pieder 17,68% kapitāla daļu, bet Čapum - 11,40%.

Viļņas apgabala tiesā, kur parasti tiek izskatīti šāda veida strīdi, piektdienas pēcpusdienā nebija atrodama informācija par to, ka Latvijas "Valpro Corp." vai Austrālijas "Pro Quip" būtu vērsies ar prasību pret Lietuvas uzņēmumu, ziņo laikraksts.

Lietuvas ugunsdzēšamo aparātu ražotājai, Lietuvas firmai "Merseta" nav bijis tiešu kontaktu ar Čapus vadīto uzņēmumu, ugunsdzēšamo aparātu un benzīna kannu ražotāju "Valpro Corp." Valmierā, pastāstīja "Merseta" pārstāvis, tehnologs Egīdijs Sadausks.

Uzņēmums ar "Valpro Corp." saskāries netieši, kad "Merseta" ražoto produkciju sācis eksportēt uz Latviju un prece tika sertificēta. "Valpro Corp." iebildis pret lietuviešu ražoto ugunsdzēšamo aparātu atbilstību paredzētajam mērķim. Kā uzsvēra Sadausks, Latvijā un Lietuvā ražotie ugunsdzēšamie aparāti atšķiras, bet arī pēc atkārtotas aparātu parametru pārbaudes secināts, ka viss ir likumīgi.

"Mersetas" ražotā produkcija tiek eksportēta uz vairākām valstīm, tai skaitā Ungāriju, Poliju un arī Latviju. Kāda ir firmas produkcijas tirgus daļa Latvijā, Sadausks nezināja teikt, norādot, ka ar produkcijas izplatīšanu nodarbojas starpnieki. Ne pašam Sadauskam, ne firmas priekšniekam neesot bijušas tikšanās ar "Valpro Corp." pārstāvjiem, tostarp Čapu.

Lietuvas firmas pārstāvis norādīja, ka uzņēmums sevi neuzskata par konkurentu "Valpro Corp.", jo "Merseta" ir maza firma, kas darbojas tikai divus gadus. Savukārt "Valpro Corp." ir ievērojami lielāks uzņēmums, kas savu specializāciju saglabājis vēl no padomju gadiem un pēc privatizācijas turpinājis darboties.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form