Spridzānam (1951), tāpat kā Sproģim, izvirzīta apsūdzība par "ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kura atbildīga par šo noteikumu ievērošanu". Par to likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai administratīvo arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Spridzānu apsūdz arī "par valsts amatpersonas bezdarbību" jeb "par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to valsts varai, pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums". Par šādu nodarījumu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai administratīvo arestu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Tropa informēja, ka Spridzāns ar apsūdzības tekstu iepazinies, taču liecības sola sniegt tikai kopā ar advokātu. "Viņš [Spridzāns] tikai uzrakstīja, ka savu vainu neatzīst," teica Tropa. Arī BNS Spridzāns sacīja, ka savu vainu neatzīst, taču neko vairāk nekomentēs. Spridzāns no amata atkāpās 1.februārī. Cesvaines ģimnāzijā viņš bija nostrādājis 13 gadus.
Postošais ugunsgrēks Cesvaines pilī izcēlās 5.decembrī. Dažu stundu laikā pilnībā sabruka ēkas jumts, torņi. Mājvietu zaudēja vairāk nekā 500 ģimnāzijas skolēnu, kuri spiesti mācīties divās maiņās trīs ēkās. Policija krimināllietu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu ierosināja 6.decembrī. Valsts ekspertīžu centra atzinums liecina, ka ugunsgrēka iemesls mansarda stāvā ir nepareizi uzstādīta un izmantota krāsns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
