'Digitālgeitas' līkloči: Advokāts Loze atklāj – darbojies ekspremjera Šķēles interesēs (plkst. 8:19)
Foto: LETA

Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētais advokāts Jānis Loze apgalvojis, ka šajā projektā iesaistījies kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījies pēc viņa norādījumiem, vēsta "Latvija Avīze".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties digitālās televīzijas ieviešanas Latvijā procesā," portāls citē digitālās TV lietā notiesātā advokāta Lozes tiesai iesniegtu dokumentu.

Publikācijā norādīts, ka kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. "Taču tagad, ja Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra vēlēsies "pamanīt" šai lietā tāpat notiesātā Lozes pirms dažām dienām apgabaltiesai nosūtīto lūgumu par liecinieka izsaukšanu un nopratināšanu, Šķēles loma šajā lietā var arī mainīties. Tam pamatu dod šajā dokumentā uzskaitītie fakti, par ko Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt," raksta portāls.

Kā atzīmēts publikācijā, Loze pirmoreiz ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses: "Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti," portāls citē tiesai iesniegto dokumentu.

"La.lv" atzīmē, ka no Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izriet, ka tieši Šķēle devis norādījumus – kādam tieši jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. "Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos," iesniegumā tiesai norādījis Loze, vēsta "la.lv".

Kā piektdien raksta "Latvijas Avīze", Šķēle advokātam īpaši pieprasījis pilnīgu konfidencialitāti saistībā ar digitālās TV ieviešanu. "Manas kā advokāta vienošanās ar klientu Šķēli ietvaros par viņa interešu pārstāvību jautājumos saistībā ar DTV projektu Latvijā uzdevumu es pieņēmu, piekrītot viņa noteikumiem un vēlmei, ka es darbošos viņa uzdevumā, neatklājot klientu," tiesai advokāta rakstīto citē "Latvijas Avīze".

"Daļēja patiesība" – tā Loze diplomātiski raksturojis citas Šķēles sniegtās liecības, norādot, ka tikai pēc Šķēles kā sava klienta norādījuma viņš iesaistījies digitālās televīzijas projektā kā advokāts, kā arī kontaktējies gan ar Neiglu, gan Flanaganu, gan daudzām citām projektā iesaistītām personām.

Sākot darbu, Lozem arī neesot bijis nekādu šaubu, ka klienta plānotā darbība un intereses ir likumīgas un advokātu birojs netiek iesaistīts jebkādos nelikumīgos nodarījumos.

Kā raksta "Latvijas Avīze", Loze tiesai norādījis, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, kas izriet no Advokatūras likuma, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust klientu, kura uzdevumā DTV projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis arī visā pirmās instances tiesā.

"Mana kā advokāta līdzšinējā pozīcija šajā lietā bija balstīta uz to, ka tiesa, izvērtējot visus lietas apstākļus, tanī skaitā manus paskaidrojumus lietā, nonāks pie objektīva un patiesa secinājuma par manu kā advokāta lomu DTV projektā un paša projekta legālo raksturu arī situācijā, kad es neatklāju klientu, kura uzdevumā es projektā iesaistījos kā advokāts," tiesai skaidrojis Loze, raksta "Latvijas Avīze".

Kā atzīmē laikraksts, tiesa lēmusi citādi, tāpēc no juridiskā viedokļa situācija Lozes izpratnē esot mainījusies, ļaujot viņam ne tikai atklāt faktus par Šķēles patieso vietu digitālās TV lietā, bet arī aicināt kādreizējo politiķi atklāt patiesību par viņa un advokāta lomām šajā skaļajā lietā.

"Man ir tiesības aicināt klientu Šķēli, lai viņš apstiprina mūsu klienta un advokāta attiecības saistībā ar DTV projektu un atklāj sniegtās juridiskās palīdzības faktu, jo ir radusies situācija, kad visas manas kā klientu pārstāvoša advokāta ar DTV projekta realizēšanu Latvijā saistītās darbības, ko prokuratūra uz nepamatotu pieņēmumu pamata kriminalizēja, ar pirmās instances tiesas spriedumu ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi mani faktiski nepamatoti notiesāja par manu profesionālo darbību, kuras saturu es nevaru atklāt," Lozes tiesai rakstīto citē "Latvijas Avīze".

Attiecīgu uzaicinājumu sniegt liecības apelācijas instances tiesā Loze jau esot nosūtījis arī "klientam Šķēlem", atzīmē laikraksts.

Jau vēstīts, ka 2015.gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Pirmās instances tiesa atzina par vainīgu bijušo "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, atzīstot viņu par vainīgu saistībā ar līdzdalību krāpšanā lielā apmērā, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā.

Advokātam Jānim Lozem galīgais sods noteikts divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Lozi tiesa atzina par vainīgu līdzdalībā lielā krāpšanā un par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Tāpat tiesa atcēla Lozem piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form