DP izbeidz skandalozo lietu par Valsts kancelejas dokumenta nopludināšanu
Foto: DELFI

Drošības policija (DP) izbeigusi kriminālprocesu, kurā tika noskaidrots, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis 2013.gadā sāktais kriminālprocess izbeigts saistībā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, skaidroja DP. Lai arī pērn februārī DP publiski paziņoja, ka tā ir noskaidrojusi, no kuras iestādes nopludināts dokuments, tas joprojām netiek atklāts.

DP no plašākiem komentāriem atturas, tostarp neatklāj, vai kādai personai bija piemērots aizdomās turētā statuss. DP gan norāda, ka šobrīd nav beidzies termiņš, kurā var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

Ņemot vērā, ka specdienesti pārbaudāmajām personām nav tiesīgi atklāt iemeslus, kāpēc tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, oficiāli nekad nebūs zināms, vai šī dokumenta nopludināšana, iespējams, varētu būt saistīta ar to, kāpēc atņemta pielaide vairākām VK amatpersonām un bijušajam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim. 2013.gada nogalē DP gan paziņoja, ka tā lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai VK nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.

Jau ziņots, ka, izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP pratināja arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tostarp toreizējo TM valsts sekretāru Lazdovski. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" arī vēstīja, ka kriminālprocesā kratīšanas veiktas toreizējās VK vadītājas Elitas Dreimanes palīga Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

Saistībā ar šo kriminālprocesu DP bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā. Latvijas Televīzijas žurnāliste Madara Līcīte iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka viņu aicināja uz sarunu DP izmeklētājs un "nostādīja fakta priekšā, izvilka divus dokumentus" - vienu par konfrontāciju sākšanu, šķiet, ar toreizējo satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), otru - par dokumentu izņemšanu dzīvesvietā vai darba vietā.

Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka policiju neinteresēja tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu. VK iepriekš noskaidrots, ka Mēkonam nav pagarināta pielaide valsts noslēpumam.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) šogad aprīlī pielaidi anulēja VK direktorei Elitai Dreimanei. Dreimane pārsūdzēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram SAB lēmumu par pielaides anulēšanu, taču tas SAB lēmumu nemainīja. Lazdovskis pielaidi zaudēja, jau atrazdamies Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā, un sekretāra amatu viņš pameta.

2013.gada 23.septembrī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja - VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu (21,34-22,77 miljonu eiro) kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. "Panorāmas" rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Fliks 2013.gada jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.

Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar "Panorāmas" rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.

2013.gada 24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli.

Arī premjerministre Laimdota Straujuma iepriekš paziņoja, ka VK darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju. Viņa LNT paziņoja, ka jau Dombrovska valdības laikā dažādās tīmekļa vietnēs parādījušās klasificētu dokumentu kopijas. Straujuma nevarēja pateikt, vai dokumentus nopludinājusi Dreimane vai kāds cits VK darbinieks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form