Svētku rīkotāji iepriekš portālu "Delfi" informēja, ka pirmdien vērsīsies Valsts policijā ar diviem iesniegumiem.
Pirmais iesniegums ir par faktu, ka sludinājumu portālos tiek piedāvāts iegādāties biļetes svētku pasākumiem. Savukārt otrs iesniegums ir par aculiecinieka video, kurā 3. martā fiksēts, ka "Sky More" veikalā esošajā "Biļešu paradīzes" kasē esoša persona, iespējams, darbinieces klātbūtnē, no atvilktnes paņem vairākas biļetes.
Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte portālam "Delfi" apstiprināja, ka pirmdien abi iesniegumi saņemti, policija izvērtēs tajos pausto informāciju un lems par tālāku darbību. Patlaban Valsts policija plašākus komentārus nesniedz.
Tikmēr Dziesmu svētku rīkotājs saistībā ar pirmo iesniegumu par tirgošanos ar biļetēm sludinājumu portālos paudis, ka, ņemot vērā lielo pieprasījumu, tas pamatoti uzskata, ka pastāv krāpniecisku darbību iespējamība, piemēram, biļetes viltojot. Līdz ar to rīkotājs iesniegumā aicina Valsts policiju resoriskā pārbaudē skaidrot iespējamus likumpārkāpumus.
Komentējot otro iesniegumu, rīkotāji norāda, ka no video rodas priekšstats, ka persona ir, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli un ieguvusi svētku biļetes, apejot noteikto biļešu tirdzniecības kārtību. Tā kā nav identificējams, vai biļetes ir uz kādu svētku pasākumu vai tās apdrukātas, kā arī, kas ir video redzamā persona, svētku rīkotājs lūdz likumsargus veikt pārbaudi.
Savukārt saistībā ar to, ka sludinājumu portālos un sociālajā vietnē "Facebook" jau nedēļas nogalē parādījās piedāvājumi pārdot svētku koncertu biļetes pat par dubultu cenu, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmdien norādīja, ka Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.
Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas lietas) atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, norāda VID.
Savukārt, situācijā, kad fiziskā persona iegādājas pasākuma ieejas biļetes ar nolūku gūt peļņu, tā jau ir viena no saimnieciskās darbības pazīmēm. Lai personai būtu tiesības nodarboties ar biļešu tirdzniecību, tai būtu pienākums vispirms reģistrēt saimniecisko darbību VID vai reģistrēties kā komersantam Uzņēmumu reģistrā un tad piedalīties iepirkuma procedūrā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
Līdz ar to šāda saimnieciskā darbība, iegādājoties pasākumu biļetes par lētāku cenu un pārdodot tās par dārgāku, nav pieļaujama un VID šādu normatīvajiem aktiem neatbilstošu darbību nereģistrē kā saimniecisko darbību.
"Tādējādi varam tikai vēlreiz apliecināt, ka rīcība, iegādājoties būtisku daļu Dziesmu un deju svētku biļešu ar mērķi tās pārdot par cenu, kas būtiski pārsniedz to noteikto cenu, ir neatļauta un vērsta uz to, lai apietu likumu, kā arī neatbilst morāles un ētikas pamatprincipiem. VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības, respektīvi, no darbības, kas ar likumu ir aizliegta," uzsver VID.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
