Lai gan šogad policijā reģistrēti teju 30 negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, kriminālprocesu līdz šim par to nebija. Šonedēļ, 2. septembrī, Valsts policija sākusi pirmo kriminālprocesu, kurā iesaistīts elektroskūteris, – par to, ka ar skrejriteni notriekts cilvēks.
"Delfi" jau rakstīja, ka elektriskie skrejriteņi, kas tiek dēvēti arī par elektriskajiem "skūteriem", nes sev līdzi jaunas problēmas – samērā lielu maksimālo braukšanas ātrumu, kā arī traumatisma risku gan pašam braucējam, gan apkārtējiem negadījuma rezultātā. Elektrisko skrejriteņu popularitātes pieaugums un ar to saistītās problēmas mijiedarbībā ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem raisa diskusijas sabiedrībā gan Eiropā, gan ASV.
Arī Latvijā pagaidām vēl netiek stingri kontrolēti šie elektriskie skrejriteņi, īpaši tie, kuri spēj braukt ātrāk par 25 kilometriem stundā (km/h), un tādējādi ir reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā kā mopēdi.
Daudzus sociālo tīklu lietotājus augusta vidū satrauca Dainas Baidekalnes ieraksts, ka viņu pilsētas centrā uz ietves no aizmugures notriekusi jauna sieviete ar elektrisko skūteri.
Baidekalne bija guvusi smadzeņu satricinājumu un zaudējusi darbaspējas, turklāt viņa norādīja, ka nav skaidrs, kurš kompensēs ārstēšanās un citus izdevumus, jo sieviete, kura viņu notrieca, nekur nestrādājot. Raidījums "Degpunktā" iepriekš vēstīja, ka avārijas brīdi iemūžinājusi kāda videonovērošanas kamera: pēc trieciena Daina nokritusi, bet braucamrīka vadītāja pārlidojusi pāri skūterim un arīdzan piezemējusies uz asfalta.
Kā noskaidroja portāls "Delfi", Valsts policija pirmdien, 2. septembrī, sākusi kriminālprocesu saistībā ar notikušo incidentu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 131. panta, kas par smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības kā sodu paredz piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Kopumā līdz 28. augustam reģistrēti 26 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, portāls "Delfi" uzzināja policijā.
"Delfi" jau rakstīja, ka pēc diskusijas ar iesaistītajām institūcijām Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pašlaik izstrādā grozījumus normatīvajos aktos ceļu satiksmes jomā. "Ņemot vērā, ka grozījumi ir izstrādes stadijā un vēl tiks saskaņoti, pagaidām nenorādīsim konkrētas prasības, kas tiks attiecinātas šajos grozījumos uz elektrisko skrejriteņu lietošanu ceļu satiksmē," iepriekš norādīja SM komunikācijas nodaļas pārstāve Iveta Kancēna.
Visdrastiskākos soļus šajā ziņā Eiropā spērusi Parīze, kuras ielas burtiski ir pārpludinājuši elektriskie skrejriteņi. Parīzes mērs ne tikai aizliedzis ar skrejriteņiem braukt pa ietvēm, bet tos arī tur novietot. Jūnijā Parīzē ieviestie noteikumi paredz, ka ar tiem braukt var ne ātrāk par 20 km/h, bet cilvēku plaši apmeklētās vietās – ne ātrāk par astoņiem km/h. Līdzīgus ierobežojumus plāno arī citas lielākās Eiropas pilsētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
