Bunkus tika nošauts pērn, 30. maijā, ap pulksten 8.40 pie Meža kapiem Aizsaules ielā Rīgā, vien pārsimts metrus no Valsts policijas ēkas. Slepkavības brīdī viņš atradies pie stūres savai apvidus automašīnai.
Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna. Nodegusī "Volkswagen" markas automašīna atradās otrpus Brāļu kapiem pie dzelzceļa sliedēm. Visticamāk, tā bija saistīta ar slepkavību.
Viena no galvenajām policijas versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Intervijās policijas priekšnieks Ints Ķuzis arī iepriekš paudis, ka nevar noliegt – slepkavība tikusi izplānota tā ir saistīta ar organizēto noziedzību.
Slepkavība tika pastrādāta ar automātisko šaujamieroci, un jau no paša sākuma likumsargi pieļāva, ka uzbrucēji bijuši vismaz divi.
Līdz šim policija par kriminālprocesa izmeklēšanas virzību komentāros bijusi skopa, norādot, ka tas ir izmeklēšanas noslēpums. Taču, kā noprotams, patlaban nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss.
Vēl pagājušajā nedēļā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins Latvijas Televīzijas raidījumam "De Facto" norādīja, ka lieta ir "jau noslēguma stadijā, kad procesuālie lēmumi tiek pieņemti pret konkrētām personām".
Pārsvarā visu izmeklēšanas laiku nelaiķa ģimene publiski pēlusi policijas padarīto, kā arī likumsargu komunikāciju gan ar sabiedrību, gan ar paša Mārtiņa Bunkus ģimeni. Nelaiķa brālis vairākkārt publiski norādījis uz, viņaprāt, nekvalitatīvu policijas darbu lietas izmeklēšanā, kā piemērus minot gan nozieguma vietas nepienācīgu norobežošanu, gan arī satiksmes nebloķēšanu.
Savukārt Ķuzis vairākkārt skaidrojis, ka izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji. Policijas mērķis ir atklāt noziegumu, un tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski, no nelaiķa Bunkus brāļa Kristapa Bunkus pārmetumiem iepriekš "atšaudījās" Ķuzis.
Pērn Bunkus ģimene izveidoja nodibinājumu "Justice for Mārtiņš Bunkus", lai veicinātu nozieguma atklāšanu, kā arī policijas komunikāciju ar sabiedrību.
Pērnā gada decembrī nelaiķa ģimene vienlaicīgi 30 valstīs izsludināja 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Nogalinātā vīrieša brālis Kristaps Bunkus ir arī vērsies pie iekšlietu ministra Sandra Ģirģena (KPV LV), lūdzot izvērtēt Ķuža izteikumus par slepkavības izmeklēšanu. Vienu reizi Kristaps Bunkus un Ģirģens ir arī tikušies aci pret aci.
"Bunkus ģimene norādīja, ka izveidojusi kustību, kas ne tikai cīnās par izmeklēšanas kvalitāti Mārtiņa Bunkus krimināllietā, bet par to, lai kopumā Latvijā izmeklēšanas darbības būtu kvalitatīvākas, tiktu ievērots process un nodrošināts tiesiskums. Šajā ziņā es viņiem piekrītu, ka ir nepieciešams uzlabot daudzus procesus Valsts policijā, tostarp izpratni par kriminālprocesu un praktiskām lietām," notikušās sarunas tematu portālam "Delfi" ieskicēja iekšlietu ministrs.
Vaicāts, vai viņš personīgi ir vērsies pie Ķuža vai Grišina ar jautājumiem par Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu, Ģirģens norādīja, ka viņam kā iekšlietu ministram nav tiesību iejaukties procesā. "Man nav tiesības arī procesa virzītājam likt man uzrādīt lietas materiālus. Uzraudzībai pār izmeklēšanas procesu ir jābūt, un Valsts policijas priekšnieks ir atbildīgs par izmeklētāju kvalifikāciju, par to, lai, it sevišķi slepkavības, tiktu izmeklētas pēc visiem augstākajiem standartiem," teica Ģirģens.
Tiekoties ar Bunkus ģimeni, viņš esot norādījis uz lietām, kas būtu jādara, ja ģimenei ir radušās aizdomas par nelikumīgiem lēmumiem vai nekvalitatīvu darbu.
"Pirmkārt, ja procesa virzītājs nedara vai neveic darbības, kuras viņam jāveic, ir iespēja iesniegt sūdzību uzraugošajam prokuroram. Ja uzraugošais prokurors pieņems lēmumu, ar kuru tiek atcelti izmeklētāja kaut kādi lēmumi vai darbība atzīta par prettiesisku, šajā gadījumā arī sekotu iekšlietu ministra reakcija," paskaidroja Ģirģens.
Viņš arī norādīja, ka slepkavība, it īpaši pasūtījuma slepkavība, ir viens no bīstamākajiem un sarežģītākajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jo tajā iesaistīti gan pasūtītāji, gan izpildītāji. Turklāt bieži vien šādam noziedzīgam nodarījumam ir pārrobežu raksturs, jo izpildītāji mēdz iebraukt no citām valstīm un īsi pēc tam Latviju atkal pamest. Līdz ar to dažos gadījumos ir nepieciešama starptautisko kolēģu palīdzība, un process ir daudz ilgāks, skaidroja ministrs.
Raidījums "Nekā Personīga" iepriekš ziņoja, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par "ABLV Bank" likvidatoru izraudzītos tieši viņu. Viņš devies uz ASV, kur notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda.
16 gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā ir "Trasta komercbankas" likvidācija, vēstīja raidījums.
Ceturtdien, brāļa slepkavības gadadienā, Kristaps Bunkus rīko preses konferenci, lai informētu par "policijas paveikto izmeklēšanā gada laikā, par satraucošajiem atklājumiem saistībā ar izmeklēšanas norises kvalitāti Latvijā un atbildīgo amatpersonu atbildību".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
