Ģimenes konfliktu biežākais iemesls Kurzemē – alkohola reibums, secina policija
Foto: Shutterstock

Izanalizējot visus 2018. gadā Kurzemē reģistrētos 1220 notikumus par vardarbību ģimenē, tostarp gadījumus, kuros cietusī persona nav vēlējusies nošķiršanu, pāridarītājam – gan sievietei, gan vīrietim – visbiežāk ir problēmas ar alkoholu, kā arī nav savas dzīvesvietas un bieži – nav arī regulāru ienākumu un iztikas līdzekļu. Visbiežāk konflikti arī izceļas vainīgajam atrodoties alkohola reibumā, analizējot situāciju Kurzemē, secinājusi Valsts policija.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde apkopojusi reģistrētos notikumus Kurzemē saistībā ar ģimenes konfliktiem jeb vardarbību ģimenē.

Kopumā Kurzemē 2018. gadā ir reģistrēti 1220 notikumi par vardarbību ģimenē. No visiem reģistrētajiem notikumiem 451 gadījumā nav personas iesnieguma – izbraucot uz notikuma vietu, informācija neapstiprinās, vai pāris salīdzis mieru, vai jau pašķīries.

Tāpat pamatā 99% gadījumos notikumi norisinājušies kopīgas alkohola lietošanas laikā.

Pagājušajā gadā Kurzemē 49 gadījumos pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.

Analizējot notikumus 2018. gadā, Valsts policija izveidojusi varmākas raksturojumu gadījumos, kuros ir piemērots policijas lēmums par nošķiršanu. Šajos gadījumos varmāka ir bijis aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, kurš teju 40% gadījumu kļūst vardarbīgs alkohola reibumā. Viņš ir agresīvs pret savu sievu vai dzīvesbiedri un tās bērniem, kuri jaunāki par 15 gadiem.

Savukārt piecos gadījumos dēls vai mazdēls ir agresīvs pret vecākiem vai vecvecākiem.

Cietušās personas pārsvarā ir sievietes. 13% gadījumu tās ir sievietes aptuveni 32 gadu vecumā, 27% gadījumu -–44 gadus vecas sievietes, bet 40% gadījumu kundzes, kas vecākas par 50 gadiem. 30 sievietes cietušas no saviem laulātajiem, savukārt piecas – no dzīvesbiedriem.

Vienā gadījumā pagājušajā gadā vardarbība pielietota pret vīrieti. Šajā gadījumā tika pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.

Izanalizējot visus notikumus par vardarbību ģimenē, tostarp arī gadījumus, kuros persona nav vēlējusies nošķiršanu, secināts, ka pāridarītājs visbiežāk ir aptuveni 31 gadu vecs vīrietis, kurš nav precējies vai ir šķīries. Viņam nav pastāvīgas nodarbošanās un nav regulāru iztikas līdzekļu, turklāt viņš regulāri uzturas savu vecāku dzīvesvietā. Šādai personai ir problēmas ar alkohola lietošanu, atsevišķos gadījumos arī psihiska rakstura problēmas.

Šādam varmākam pagātnē raksturīgi administratīvie pārkāpumi – 20% gadījumu bijuši pārkāpumi par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās vai arī narkotisko vielu lietošanu, kā arī pārkāpumi ceļu satiksmes jomā.

Tāpat viņš izceļas ar vardarbību pret saviem vecākiem – pret mātēm 33 gadījumos, pret tēviem 20 gadījumos.

Savukārt varmākas – sievietes ir vidēji 23 gadus vecas. Arī viņām ir problēmas ar alkoholu un vairumā gadījumu viņas uzturas savu vecāku dzīvesvietā, un tās daļēji uztur vecāki. 12 gadījumos šādas personas bijušas vardarbīgas pret māti, bet pret tēvu – piecos gadījumos

Policija secinājusi, ka visbiežāk konflikti izceļas, jo vainīgais atrodas alkohola reibumā. Kopumā šādi ir bijuši 323 gadījumi. Konflikti notiek pārsvarā laulāto un faktiskā kopdzīvē esošo starpā. Daudzos gadījumos policija novērojusi, ka cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies.

Vienlaikus policija norāda, ka praksē bieži redzams, ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Ja pastāv reāli draudi personas brīvībai, veselībai vai dzīvībai, noteikti ir jāizsauc vai Valsts policija vai pašvaldības policija, uzsver likumsargi.

Valsts policija atgādina, ka policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām. Tas nozīmē, ka likumsargi notikuma vietā kopā ar cietušo aizpilda pieteikumu policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, kurā ir iespējams izvēlēties, kādus aizliegumus noteikt varmākam.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form