Operatīvo pasākumu rezultātā tika iegūta informācija par Šestakova atrašanos ārzemēs, tādēļ 1994.gada 28.jūnijā izsludināta viņa starptautiskā meklēšana. 1997.gada maijā, veicot izmeklēšanu par citas Latvijas kriminālajās aprindās pazīstamas personas - Viktora Baluļa ar iesauku "Animal" (Dzīvnieks) - slepkavību Amsterdamā, noskaidrota Šestakova dzīves vieta šajā pilsētā. 1998.gada oktobrī Ģenerālprokuratūra Nīderlandes kompetentajām iestādēm nosūtīja lūgumu izdot Šestakovu Latvijai.
Meklējamais tika aizturēts 1999.gada 16.decembrī "Schipol" lidostā Amsterdamā, kad viņš mēģināja izbraukt no Nīderlandes. Šā gada augusta sākumā Amsterdamas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par Šestakova izdošanu Latvijai, informēja Leiškalns.
Astoņdesmito gadu beigās Šestakovs no Latvijas devās uz ārzemēm. Viņš nodarbojies ar "second hand" preču nogādāšanu uz Rīgu un uzturējis kontaktus ar Tovancevu. 1993.gadā, pēc Tovanceva lūguma, Šestakovs atgriezies Rīgā un pieņemts darbā pie uzņēmēja.
Ar Baluļa un kāda itālieša starpniecību Šestakovs Tovancevam piegādājis aptuveni 50 mēbeļu komplektus par kopējo summu vairāk nekā 100 000 ASV dolāru. Tomēr Tovancevs mēbeles nav pārdevis, bet uzdāvinājis tās saviem biznesa partneriem, nenorēķinoties ar Šestakovu. Kā morālā kaitējuma kompensāciju uzņēmējs Šestakovam uzdāvinājis džipu "Jeep Grand Cherokee". Pēc šī gadījuma Šestakovs no Tovanceva mēģinājis atgūt naudu, kuru tā arī nav saņēmis. Saistībā ar šo epizodi Šestakovs arī tiek apsūdzēts par izspiešanu.
1996.gada 20.novembrī tā saucamajā Ivana Haritonova prāvā tika noklausītas Šestakova videokasetē ierakstītās liecības, kurās teikts, ka ar Tovancevu viņu saistījis biznesa darījums - Tovancevam bijis jārealizē ārvalstīs ražotas mēbeles par 150 000 ASV dolāru, taču Tovancevs naudu nav atdevis. Šo summu Šestakovs arī centies piedzīt no Tovanceva.
Savukārt Tovancevs apgalvojis, ka Šestakovs Tovanceva firmā darbojies fiktīvi un par tā saucamā jumta pakalpojumiem no uzņēmēja ik mēnesi saņēmis 5000 ASV dolāru. Viņš Tovancevu arī esot fiziski ietekmējis. Pēc Tovanceva teiktā, Šestakovs ir vainojams izspiešanā un kaitniecībā viņa biznesam.
Krimināllietā figurē arī epizode par to, ka Šestakovs, pēc Tovanceva teiktā, piekāvis firmas "Tovancevs" komercdirektoru Alvi Avotu. Taču Avots paziņoja, ka "viss stāsts par to, ka mani piekāvis Šestakovs, ir Tovanceva izdoma". "Jau pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi parādījās versija par manu piekaušanu Haritonova un citu cilvēku klātbūtnē Tovanceva mājā, es teicu, ka mani ne tikai neviens nav piekāvis, bet arī šādas tikšanās nav bijis," norādīja Avots.
Kā apgalvo Avots, Šestakovam nebija pamata viņam sist, jo konfliktu abu starpā nekad nav bijis un arī ar kopīgu biznesu viņi nav nodarbojušies. "Pilnīgi cita lieta ir Šestakova un Tovanceva attiecības, kas bija spraigas," piebilda Avots. Arī Avots stāstīja, ka Šestakovs Tovancevam piegādājis mēbeles, bet naudu par tām nav saņēmis. "Ir dokumenti par to, ka Tovancevs ir parādā Šestakovam," uzsvēra bijušais firmas "Tovancevs" komercdirektors.
Pēc Avota domām, gadījumā ar mēbelēm nav notikusi izspiešana. "Tad jau jebkura banka, kas pieprasa atdot kredītu, ir izspiedēja," norādīja Avots. Pēc vairāku avotu tiesībsargājošajās iestādēs vārdiem, netiek izslēgta iespēja, ka apsūdzība izspiešanā grupā Šestakovam var tikt mainīta uz "mīkstāku" pantu - patvarību.
Masu informācijas līdzekļos Šestakovs ne vienreiz vien minēts kā tā saucamā Haritonova grupējuma loceklis, tomēr oficiāli tas līdz šim nav pierādīts. Haritonovs un Šestakovs viens otru pazinuši kopš bērnības, jo dzīvojuši vienā rajonā. Tomēr, kā apgalvo vairāki avoti, draugi viņi nav bijuši.
1992.gadā Šestakovs un tolaik kriminālā grupējuma "Pārdaugava" pārstāvis Maksims Tarnopoļskis ar iesauku "Makss" tika aizturēti Polijā. Abus turēja aizdomās par ieroču transportēšanu, taču Polijas tiesībsargājošajām iestādēm neizdevās to pierādīt un viņi tika atbrīvoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
