Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins iepriekš pastāstīja, ka no 1. janvāra Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā sāks darboties 22 cilvēkus liela nodaļa, kuras uzdevums būs apkarot smagus ekonomiskos noziegumus, kuriem ir organizētās noziedzības raksturs.
Šobrīd daudzus sabiedrības ievērību izpelnījušos ekonomiska rakstura noziegumus izmeklē Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP). Pēc Grišina vārdiem, jaunā nodaļa nepārņems ENAP "skaļās" lietas, jo ENAP bez darba nevarot atstāt. "Šobrīd nevaru teikt, ka ENAP strādā slikti. Uzskatu, ka struktūrvienības darbs ir uzlabojies un ENAP tiek galā ar saviem uzdevumiem. Mēs domāsim, kuras lietas no citām struktūrvienībām izmeklēs jaunā nodaļa," piebilda Grišins.
Jaunās nodaļas uzdevums būs apkarot, piemēram, maksātnespējas administratoru veidotās shēmas, krāpšanu, korupciju, nelegālu akcīzes preču apriti.
VP Rīgas reģiona pārvaldē šobrīd darbojas nodaļa, kuras uzdevums ir apkarot noziegumus, kas vērsti pret bērnu seksuālu izmantošanu. No šodienas līdzīga nodaļa darbosies arī Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā, taču tās funkcijas būs plašākas. Tā izmeklēs sērijveida un starptautiska līmeņa dzimumnoziegumus, veidos vienotu stratēģiju šo noziegumu apkarošanas jomā un uzturēs sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.
Šī nodaļa veidota uz līdzšinējās personu meklēšanas nodaļas bāzes, savukārt meklēšanas nodaļas funkcijas pilnā apjomā pārņem pret personu vērsto noziegumu atklāšanas nodaļa.
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā sāks darboties arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas dienests, kura uzdevums būs izmeklēt, kur nokļūst personu noziedzīgi iegūtie līdzekļi, piemēram, narkotiku tirgoņu nopelnītais, un atgūt šos līdzekļus.
Tāpat no šodienas ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas sastāvā un reģionu pārvaldēs darbu sāks vairāki darbinieki, kuru uzdevums būs izmeklēt noziegumus saistībā televīzijas nelikumīgu apraidi.
Grišins skaidroja, ka nodaļu personāls tiek veidots no iekšējiem VP resursiem, jo policija nākotnē orientējas uz to, ka Galvenā Kriminālpolicijas pārvalde kļūst par elitāru dienestu, kurā koncentrējas zināšanas, pieredze un izglītība.
"Līdz ar to mēs ieviešam tādu politiku, ka Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē būs amati, kur starp prasībām būs lielāka pieredze un augstākā izglītība. Reorganizācijas rezultātā Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē tiek likvidēti 47 inspektoru amati, 16 vecāko inspektoru amati un divi jaunāko inspektoru amati, bet viņu vietā tiek ieviesti 65 galvenie inspektori. Galveno inspektoru atalgojums un karjeras izaugsmes būs lielākas, taču viņiem arī prasības būs lielākas. Izmaiņu rezultātā policija cer uz lielāku darba kvalitāti un produktivitāti," norādīja Grišins.
Tiem inspektoru līmeņa policistiem, kuriem nav atbilstošas izglītības, lai kļūtu par vecāko vai galveno inspektoru piedāvātas iespējas pāriet strādāt uz reģionālajām policijas struktūrvienībām. Šobrīd inspektora amatā strādājošajiem nav obligāta prasība pēc augstākās izglītības.
Reorganizācijai nepieciešamais finansējums pārsvarā ņemts no iekšējiem resursiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
