Juraša krimināllietā par valsts noslēpuma izpaušanu nolasīta apsūdzība
Foto: DELFI

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien slēgtā sēdē nolasīja apsūdzību krimināllietā, kurā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēts bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs (JKP). Apsūdzētais savu vainu neatzina, norādot, ka apsūdzība ir absurda un nepamatota.

Jau ziņots, ka nu jau Saeimas deputāts Jurašs pie kriminālatbildības saukts par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Kriminālprocess tika sākts par Juraša publisko paziņojumu, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.

"Saturiski neko nevaru stāstīt, bet vadoties pēc tā, cik bieži noteiktas turpmākās sēdes, vismaz izskatās, ka lietas izskatīšana virzīsies uz priekšu diezgan ātri. Vai tas tā notiks patiešām, to mēs redzēsim tad, kad aicinās lieciniekus, sāksies pierādījumu pārbaude," pēc pirmās tiesas sēdes piektdien portālam "Delfi" sacīja Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns. Vaicāts, ko tieši varētu nozīmēt ātra iztiesāšana, Urbāns precizēja: "Tas ir tā, kā saka, salīdzinot ar ko – citi procesi varbūt velkas gadiem. Citreiz gadās, ka ir tiesas sēde un nākamā noteikta pēc sešiem vai deviņiem mēnešiem. Visādi gadās. Tiesas ir aizņemtas, advokāti ir aizņemti. Šajā lietā katru mēnesi paredzētas apmēram trīs tiesas sēdes."

Liecinieku vidū ir gan žurnālisti, gan bijušie un esošie KNAB darbinieki, tostarp biroja bijušais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Patlaban esošā KNAB vadītāja Jēkaba Straumes starp lieciniekiem nav.

Prokurors pastāstīja, ka šodien nolasīta apsūdzība kā to paredz likums. Jau uz nākamo tiesas sēdi uzaicināti pirmie liecinieki.

Par sodu, ko varētu prasīt tiesas debašu beigās, prokurors domājis neesot. "Līdz brīdim kad prokuroram ir jāpasaka sods, ko prasa, var atklāties jauni apstākļi. Par to [sodu] vispār neesmu domājis," tā Urbāns.

Savukārt atkārtoti vaicāts par no aizstāvības puses izskanējušo viedokli par lietas "politisko nokrāsu, Urbāns to noliedza. "Es varu atbildēt par sevi. Es nezinu, vai kāds ar kādu par šo lietu runā. Parlamentā vai vadības līmenī, vēl kaut kur. Man tas nav zināms, man tādas informācijas nav. Es vācu, vērtēju pierādījumus, virzu šo lietu, vadoties pēc likuma un savas pārliecības. Ja man nebūtu pārliecības, ka valsts noslēpums ir izpausts, es arī šo lietu izbeigtu. Tā kā es uzskatu citādāk, tad celta apsūdzība lieta nodota tiesai," noteica prokurors.

Jurašs pēc pirmās tiesas sēdes portālam "Delfi" atzina, ka savu pozīciju nav mainījis un savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā neatzīst. Vaicāts, kādu viedokli paudis tiesā pēc apsūdzības nolasīšanas, Jurašs sacīja: "Neko jau oriģinālu nepateicu – neatzīstu, apsūdzība ir absurda, nepamatota un faktiskajiem lietas apstākļiem un liecībām neatbilstoša. Par ko varēs pārliecināties iztiesāšas stadijās. Šobrīd lieta, lietas materiāli, faktiski viss – liecības, dokumenti, uz kuriem atsaucas pats prokurors – apliecina manas pozīcijas patiesumu. Pretēji viņa pozīcija ir vispārīgi apgalvojumi un radoša tiesību normu interpretācija," savu viedokli pauda Jurašs.

Jurašs arī uz iztiesāšanas ātrumu neskatās tik pozitīvi. "Es to [ātru procesa virzību] neredzu. Objektīvi – ir liela noslodze no visām pusēm: tiesnesei, advokātam, prokuroram. Es arī neredzu, ka tā milzīgi ievilktos, bet nebūs tik ātri. Tāpat būs liecinieki, kurus mēs esam gatavi visu dienu pratināt," sacīja Jurašs, piebilstot, ka viņam vien atliek paļauties uz profesionālu un objektīvu iztiesāšanu un iedziļināšanos procesā no tiesas puses.

Viņš atkārtoja, ka likums par valsts noslēpumu paredz, ka informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu prettiesisku darbību nav un nevar būt valsts noslēpums, un nevar teikt, ka kaut kādu iemeslu dēļ šis neattiecas uz šo gadījumu. "Kamēr pats nesaskaries ar šāda veida apsūdzību, tikmēr grūti noticēt, ka tas vispār iespējams," norāda Saeimas deputāts. Viņš piebilst, ka viņa gadījums neviļus jāsalīdzina ar situāciju Krievijā, kur sistēma vēršas pret korupcijas apkarotājiem, žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām. "Ja sākotnēji bija vēršanās pret mani kā pret korupcijas apkarotāju, atjaunojot šo lietu, nevar nesaskatīt politisko kontekstu," saka Jurašs, norādot uz viņa aktivitātēm saistībā ar oligarhu krimināllietu, pasākumos pie Valsts prezidenta pils, kā arī mītiņā pie Ģenerālprokuratūras.

Jurašs arī apgalvo, ka informācija par kukuļa piedāvājumu viņam, par ko viņš informējis tā brīža KNAB vadītāju, nevienā brīdī līdz publiskajam paziņojumam neesot tikusi vērtēta. Līdz ar to viņš ir aicinājis izvērtēt amatpersonu darbību kontekstā ar nereaģēšanu uz iespējamu likumpārkāpumu. Kā norāda Saeimas deputāts, vienīgās sekas, kas bijušas viņa publiskajam paziņojumam par kukuļa piedāvājumu viņam kā KNAB darbiniekam, ir informācijas pārbaude pusgadu pēc šī piedāvājuma izteikšanas. "Vienīgās sekas no šī mana paziņojuma ir tā, ka manis sniegtā informācija, lai arī novēloti, tika vērtēta," saka Jurašs, uzsverot, ka iepriekš tas nav ticis darīts. "Pusotru gadu pēc tam sākt izmeklēšanu ir ļoti formāla pieeja, iespējas iegūt pierādījumu šim faktam ir faktiski neiespējamas, ņemot vērā, ka pagājis tik ilgs laiks," norāda bijušais KNAB darbinieks.

Nākamā sēde paredzēta 12. novembrī.

Kā ziņots, Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Drošības policija Ģenerālprokuratūra Jaroslavs Streļčenoks KNAB Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form