Kad ar sarunām nepietiek — kāpēc KNAB izbeidza būvnieku karteļa lietu
Foto: Shutterstock

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šī gada 10. maijā izbeidza kriminālprocesu tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, kur astoņām personām bija tiesības uz aizstāvību. Reizē ar publisko paziņojumu birojs publicēja anonimizētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Portāls "Delfi" pēta — kādēļ tika izbeigts šis kriminālprocess, kuru ievadīja publiskas aizturēšanas un skaļi reidi. Ar pilno lēmumu var iepazīties šeit.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī lēmums par procesa izbeigšanu ir anonīms, no tā var noprast, ka birojam bijušas aizdomas, ka uzņēmējs Māris Martinsons, darbodamies zināmā mērā kā starpnieks, palīdzējis virknei būvuzņēmēju kukuļot gan vairāku Latvijas pilsētu — Jūrmalas un Valmieras — mērus, gan arī vairākus Saeimas deputātus, kā arī tā laika aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Tāpat KNAB bija radušās aizdomas, ka kukuļi doti deputātu laulātajiem.

No publicētā dokumenta noprotams, ka birojam bija radušās aizdomas, ka viens kukulis bijis paredzēts deputātam Jānim Urbanovičam (S), lai tiktu nodrošināta "Saskaņas" atturēšanās vai nebalsošana konkrētā balsojumā. Kopumā, KNAB ieskatā, kukuļu summa visiem iesaistītajiem krietni pārsniegusi vienu miljonu eiro.

Kā sākās process

No lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saprotams, ka KNAB rīcībā bija liels apjoms ar noklausītām sarunām, no kuram daļa notikusi arī bēdīgi slavenajā "Taureņu" pirtī, kamēr citas — kādā bijušā zvejnieku kolhozā Jūrmalā.

Šajās sarunās to dalībnieki brīvā valodā apsprieduši vairāku "štuku" uzmešanu dažādām amatpersonām, lai veicinātu konkrētu procesu ātrāku virzību.

Turpmāk ieskats sarunu fragmentos, kas publicēti KNAB lēmumā.

Kā izmeklēja

Lēmumā norādīts, ka KNAB pratināšanām izsaukti visi iesaistīti, kuri vienbalsīgi nolieguši jebkāda veida kukuļošanas darbības. Tā, piemēram, Martinsons liecinājis, ka daļu no cilvēkiem, par kuru kukuļošanas lieta uzsākta, viņš nepazīstot, taču arī pārējos gadījumos uzņēmējs bijis kategorisks, ka nav iesaistīts nelikumīgās darbībās. Uzņēmējs uzsvēris, ka personīgi nepazīst Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), kura kukuļošanā viņš turēts aizdomās. Līdzīgi liecinājis arī uzņēmējs Guntis Rāvis, kurš gan atzina, ka Truksni pazīst, taču ar viņu tikai sasveicinās un lietišķas sarunu abu starpā nav bijušas.

Rāvis KNAB uzsvēra, ka neatminas biroja fiksētās sarunas, taču atzina, ka viņu ar Martinsonu vieno tuva draudzība. Proti, būvuzņēmējs norādīja, ka "Taureņu" pirtī abi pārrunājuši sadzīviskus jautājumus, taču nekad nav runājuši par kukuļošanu.

Lietā kā liecinieks arī tika pratināts Saeimas deputāts Urbanovičs, kurš uzsvēra, ka Martinsonu pazīst no kopējā darba Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomē, taču abu starpā nav bijušas lietišķas sarunas. Deputāts uzsvēra, ka nekad nav pieprasījis vai saņēmis pretlikumīgus maksājumus.

Līdzīgas atbildes birojam sniedza arī Vējonis, kurš apstiprināja, ka pazīst Rāvi, taču noliedza, ka būtu ar kādu pārrunājis Rāvja iespējamos ziedojumus viņa pārstāvētajai partijai. Tāpat viņš noliedza, ka Rāvis būtu interesējies par kādu konkrētu Aizsardzības ministrijas iepirkumu.

Truksnis, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, izvēlējās nesniegt liecības.

No publicētajiem kriminālprocesa materiāliem saprotams, ka visi liecinieki un personas, pret kurām ierosināts kriminālprocess, noliedza jebkāda veida saistību ar nelikumīgām darbībām.

Kāpēc izbeigts process

Lai pārliecinātos, ka sniegtās liecības atbilst patiesībai, KNAB pieprasīja un saņēma informāciju no dažādām kredītiestādēm, taču neguva pierādījumus, ka būtu notikusi jebkāda veida kukuļu došana vai ņemšana.

Analizējot pierādījumus, KNAB secināja, ka nav iegūta neviena saruna, kurā iespējamā kukuļošana būtu apspriesta klātesot personai, kura saistīta ar iespējamo noziegumu.

Lai arī atsevišķās situācijās ir konstatēti ziedojumi, kas raisījuši KNAB interesi, birojs tomēr nav spējis gūt pierādījumus tam, ka tie būtu saistīti ar kādu konkrētu priekšrocību garantēšanu.

Jau vēstīts, ka šajā procesā tiesības uz aizstāvību bija bijušajam SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntim Rāvim, bijušajam "Skonto būve" līdzīpašniekam Ivaram Milleram, "LNK Group" valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašniekam Armandam Garkānam, uzņēmējam Mārim Martinsonam un Valmieras mēram Jānim Baikam ("Valmierai un Vidzemei").

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Binders Guntis Rāvis Jānis Urbanovičs KNAB Korupcija Latvijas Basketbola savienība Māris Martinsons Saskaņa Skonto Būve
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form