Ilgstoši saglabājoties karstam un sausam laikam, ugunsdzēsējiem ik dienas nākas dzēst sausās zāles ugunsgrēkus. Aizvadītajā nedēļā ik dienas vidēji trešā daļa ir tieši šāda veida ugunsgrēki, portālu "Delfi" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.
Tā, piemēram, svētdien, 3.augustā dzēsti 25 ugunsgrēki, no tiem desmit reizes dega sausā zāle, meža zemsedze, siena ruļļi.
Bauskas novada Mežotnes pagastā 1.augustā dega šķūnis un salmi 70 kvadrātmetru platībā.
Kuldīgas novada Turlavas pagastā 2.augustā dega siena ruļļi 70 kvadrātmetru platībā. Savukārt 3. augustā Talsu novadā dega lauks ar nopļautajiem rugājiem, Carnikavā - siena kaudze, bet Vaiņodes novadā siena ruļļi.
Kaut gan, salīdzinot ar kūlas ugunsgrēkiem, platības nav tik lielas, tomēr degošās zāles liesmas ir aizdedzinājušas arī elektrības stabus, dārza mājiņas, norāda VUGD.
Pļavas un meži ir tik sausi, ka pietiek ar nevērīgi izmestu nenodzēstu izsmēķi, lai no tā jau izceltos ugunsgrēks.
Diemžēl to cilvēki mēdz darīt gan pastaigājoties un baudot dabu, gan arī pa braucošas automašīnas logu.
VUGD atzīmē, ka maldīgs ir uzskats, ka sausās zāles vai meža zemsedzes ugunsgrēks nav bīstams. Ikviens lauks beidzas vai nu pie kādas mājas vai meža un uguns liesmas ātri vien izplatās un var pārmesties tālāk.
Meža zemsedzes degšana atstāta bez ievērības var pārvērsties par nopietnu meža ugunsgrēku, turklāt, ja sāk degt kūdra, tad šādus ugunsgrēkus jau dzēš dienām un pat nedēļām ilgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
