Kriminālprocesa materiāli liecina, ka šā gada martā SIA "Jūrmalas slimnīca" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - SIA "Jūrmalas slimnīca" nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi SIA "Jūrmalas slimnīca" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp SIA "Jūrmalas slimnīca" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet ievērojot arī likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
KNAB norāda, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, amatpersona ar savām darbībām tīši rīkojusies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījusi šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka lēmumus kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis viņš pieņem viens, ka atsakās vismaz no 12 660 latu SIA "Jūrmalas slimnīca" un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.
Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, t.sk. Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto amatpersonu par Krimināllikuma 317.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Trencis iepriekš masu medijos stāstījis, ka KNAB viņam piemērojis aizdomās turamā statusu krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības SIA "Jūrmalas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Juris Tračums.
Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, - 11 000 latu.
Aģentūra LETA ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa jūnijā nolēma atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu un nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā krimināllietu, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts Tračums.
Process par Tračuma darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika sākts 2007.gada aprīlī. KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrojis, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2004.gada oktobrim "Jūrmalas slimnīcas" amatpersona, vienpersoniski izdodot rīkojumus un nosakot izmaksāt sev atlīdzību papildu darba algai, radījusi zaudējumus 33 367 latu apmērā un būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka "Jūrmalas slimnīcas" valdes priekšsēdētājs ilgstoši pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteiktos ierobežojumus pieņemt lēmumus, kuros viņš pats ir personiski vai mantiski ieinteresēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
