Tā lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto ir papildinājis izmeklētājs.
Abām bankas amatpersonām lēmums par atzīšanu par aizdomās turētajiem papildināti ar Krimināllikuma 20.panta 4.daļu un 179.panta 3.daļu - piesavināšanās lielā apmērā atbalstīšanu.
Vārpiņš portālam "Delfi" uzvēra, ka Priedītis ir atzinis, ka viņš pēc Krājbankas pastarpinātā īpašnieka, Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova lūguma parakstījis dokumentu par naudas iesaldēšanu uz piecām dienām, taču nav zinājis par kādiem, iespējams, noziedzīgiem nodomiem. Neesot arī bijis runas par piesavināšanos, norādīja advokāts.
Lēmuma par aizdomās turētā statusu papildināšanu advokāts sauca par formālu, norādot, ka lēmumā arī nav paskaidrots, kādas tieši darbības bankas vadība veikusi. Nedz Priedītis, nedz Zalāns arī netiekot pratināti, ko advokāts skaidroja ar to, ka cilvēki, kuri paši nezina, kādos noziegumiem tiek turēti aizdomās, neko arī nevar liecināt.
Jaunais inkriminētais Krimināllikuma pants paredz nopietnākas sankcijas, piemēram, mantas konfiskāciju, norāda advokāts, kā arī izmeklētāji, iespējams, vēlas radīt iespaidu sabiedrības acīs, ka lietā notiek izmeklēšana. Advokāts pieļāva, ka lēmums ar jaunu pantu papildināts arī tādēļ, lai varētu turpināt Priedīti turēt apcietinājumā un, iespējams, prasītu apcietināt arī pārējos lietā iesaistītos. Plānots, ka tiesa Priedīša apcietināšanas pamatotību vērtēs pirmdien.
Arī bijušajam bankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam izmeklētājs lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto ir papildinājis ar pantu par liela apmēra piesavināšanās atbalstīšanu, apliecināja advokāts Raimonds Liepiņš. Pēc aizstāvības ieskata šis lēmums ir nepamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma izvirzītajām prasībām. Citus komentārus advokāts sniegt nevēlējās.
Izmeklētājs lēmumu par jauna panta pievienošanu pieņēmis 25.novembrī.
Jau vēstīts, ka Priedītis ir vienīgais apcietinātais "Krājbankas" valdes loceklis šajā kriminālprocesā. Trīs pārējie bankas vadības pārstāvji patlaban atrodas uz brīvām kājām.
Tiesa iepriekš atteicās piemērot apcietinājumu "Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam. Savukārt aizturētajai bankas valdes loceklei Svetlanai Ovčiņņikovai policija nelūdza piemērot apcietinājumu.
Policija ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbankā" konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne iepriekš pastāstīja, ka policija kriminālprocesu sākusi pēc Krimināllikuma (KL) 196.panta 1.daļas - pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšanu. Prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību.
KL 196.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu).
"Krājbankas" kriminālprocesu izmeklē policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Lai gan kriminālprocesam ir viens procesa virzītājs-izmeklētājs, taču ar lietu strādā aptuveni 20 cilvēku, veidojot īpašu izmeklēšanas grupu.
"Krājbankā" konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu. Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku". Šonedēļ komisija plāno iesniegt prasību par Krājbankas maksātnespēju. Savukārt otrdien sākusies valsts garantēto noguldījumu izmaksa Krājbankas klientiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
