Foto: morgueFile
Valsts policijā vērsusies kāda sieviete, kurai krāpnieki pērn izkrāpuši 150 000 eiro, portāls "Delfi" uzzināja policijā. Turklāt šogad likumsargi saņēmuši vairākus iesniegumus no cilvēkiem, kas apkrāpti, ļaundariem iegūstot cietušo bankas datus.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laikā no šā gada aprīļa līdz augustam saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro.

Lielākais naudas pārskatījums šogad no kāda liepājnieka ir bijis 104 000 eiro. Tāpat kāda sieviete šogad vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu, ka pagājušā gada beigās veikusi pārskaitījumu – 150 000 eiro. Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Policija jau iepriekš skaidroja, ka naudas izkrāpšana notiek cietušajiem telefoniski vai caur programmu "Skype" saņemot piedāvājumu nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu "Forex" tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu "Forex" tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam cits. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kurus ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie.

Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos, piemēram, iepriekš izveidotu filmiņu, norāda policijā.

Sākumā zvanītāji uzdodas par dažādu eksistējošu kompāniju menedžeriem. Viņi galvenokārt zvana no ārvalstu tālruņa numuriem vai sazinās caur programmu "Skype" un saruna notiek krievu valodā. Zvanītāji iegūst informāciju par cilvēku, kuram ir piezvanījis, iegūst internetbankas datus, norēķinu kartes attēlus, personu apliecinošus dokumentus, virtuāli parakstītus atbildības un apliecinājuma līgumus gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu. Cilvēks vai nu pats vai ar zvanītāja palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz, iespējams, konkrētu tirgus platformu, kur līdzekļi tiek ieguldīti "Forex" tirgū.

Taču tad kad ir gūta peļņa un persona vēlās to atgūt, jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, kā arī, piemēram, procenti, ko jāmaksā pašam cilvēkam. Šajos gadījumos cilvēki tic, ka viņi šo naudu iegūs, tāpēc arī izvēlas pārskaitīt prasīto naudas summu. Taču tad zvanītājs izdomā vēl vairāk atrunu, kāpēc šo naudu vēl nevar pārskaitīt uz Latvijas kontiem, tāpēc ir jāpārskaita vēl komisijas maksa, lai naudu atgūtu.

Vairākās situācijās iedzīvotāji paņēmuši kredītus bankās, lai tikai prasīto naudu varētu pārskaitīt zvanītājiem un atgūtu it kā lielāku naudas summu, taču tas tā arī nenotiek. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi, skaidro likumsargi.

Nākamais solis shēmā paredz – pēc laika uzrodas jau cita kompānija un paziņo ka konkrētā klienta brokeris zaudējis licenci, taču ir iespēja atgūt ieguldīto naudu. Lai to izdarītu, jāveic naudas pārskaitījumi – komisijas maksas, procenti, utt.

Šādā veidā Kurzemē un visā Latvijā apkrāpti vairāki cilvēki. Kurzemē par šādiem gadījumiem ir sākti kriminālprocesi.

Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un nepiekrist lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, kā arī neiesaistīties apšaubāmos darījumos. Tāpat atkārtoti aicinām neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!