Jurģis Liepnieks
Foto: AFI

Fakts, ka polittehnologa Jurģa Liepnieka īpašumā esošais uzņēmums "Gedney Purcell Venture, Ltd." bija akcionārs par fiktīvu digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā apsūdzētajā SIA "Kempmeyer Media Latvia" ("Kempmeyer"), netika publiski pausts, bet tas vien vēl neliecina par Liepnieka nolūku izkrāpt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) mantu, piektdien Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā izskatāmās digitālās televīzijas krimināllietas tiesas debatēs uzsvēra Liepnieka aizstāvis Varis Klotiņš.

Viņš norādīja, ka "Kempmeyer" akcionāru neatklāšana līdzinās gan Latvijā, gan citur pasaulē pieņemtajai praksei, kad uzņēmuma dalībnieki izvēlas neafišēt savu statusu uzņēmumā. Klotiņš skaidroja, ka labumu no šādas rīcības var gūt tikai amatpersonas. "Ja labumu gūst ar LVRTC, Digitālā Latvijas Radio un televīzijas centra (DLRTC) vai ar Satiksmes ministriju saistītas personas, tad varētu runāt par noziegumiem saistītiem ar interešu konfliktu vai korupciju, bet tas, ka uzņēmēja klātbūtne nav plaši zināma, nevar būt apsūdzība, ka tā nodomi nav vērsti uz godīgu uzņēmējdarbību," sacīja Liepnieka aizstāvis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šī esot pirmā reize, kad pie atbildības tiek saukti uzņēmēji par to, ka publiski nav vēlējušies paust savu saistību ar projekta īstenošanu. Turklāt Liepnieks, pēc Klotiņa teiktā, iepriekš tiesā liecinājis, ka savu saistību ar "Kempmeyer" nav atklājis, lai aizstāvētu sava uzņēmuma intereses, nepārkāpjot nevienu likumu.

Tāpat Klotiņš sacīja, ka Andreja Ēķa motīvs neatklāt savu saistību ar digitālās televīzijas projektu varēja būt viņa vēlme neatklāt saviem jau esošajiem biznesa partneriem par viņa iesaisti projektos, ar kuru tiem nav nekādas saistības. Savukārt, runājot par Šķēles iemeslu neatklāt saistību ar projektu, Liepnieka aizstāvis minēja iespējamību, ka tas darīts, jo Šķēles uzņēmējdarbības aktivitātes Latvijā tiek vērtētas ar aizspriedumiem, tādēļ digitālās televīzijas projekta struktūra tika veidota atbilstoši Šķēles biznesa struktūrai un stilam. Tas, pēc Klotiņa teiktā, neliecina par viņa mēģinājumu izkrāpt LVRTC un DLRTC mantu. "Latvijā eksistē vairāki uzņēmumi, kuru īpašnieki nav redzami publiskos reģistros, un tos nevar apsūdzēt krāpniecībā," uzsvēra advokāts.

Liepnieka aizstāvis sacīja, ka polittehnologa vaina digitālās televīzijas krimināllietā ir apšaubāma arī tāpēc, ka nav pierādījumu, kas liecinātu par krāpšanas nodoma rašanās brīdi, ja apsūdzība par krāpšanu būtu pamatota. Pēc Klotiņa teiktā, viņa klientam celtā apsūdzība balstās uz dažādiem apsvērumiem un pieņēmumiem, kas neiztur kritiku.

Advokāts skaidroja, ka Liepnieka došanās uz Londonu, lai tiktos ar "Willton & Partners" vadītāju, "Kempmeyer" valdes priekšsēdētāju Maiklu Entoniju Flanegenu, neliecina par krāpšanas realizāciju, ko iepriekš atzinusi pirmās instances tiesa, jo, ja personas domas, uzskati un pārliecība neparādās ārējā uzvedībā, tad tā nav saucama pie atbildības, jo nav novērojams nodoms un draudi izdarīt kaitējumu.

Savukārt Ēķim piederošo uzņēmuma "Kempmeyer" 50% daļu reģistrēšana Liepniekam piederošajam uzņēmumam "Gedney Purcell Venture, Ltd.", pēc advokāta teiktā, neliecina, ka dokumenti, kurus Liepnieks tikšanās laikā nodevis Flanegenam, lai viņam piederošā uzņēmuma tiktu izslēgtas no "Kempmeyer", būtu veicinājuši krāpniecisku darbību īstenošanu, jo Liepnieks izmantoja "Willton & Partners" sniegtos konsultāciju pakalpojumus, un minētā darbība neveicināja bijušā LVRTC valdes priekšsēdētāja Māra Paudera un bijušā DLRTC ģenerāldirektora Gundara Spundes krāpnieciskas darbības.

Klotiņš arī sacīja, ka "Kempmeyer" struktūras izveidē piedalījās ne tikai Liepnieks, bet arī ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušais darbinieks Gints Bandēns, kurš nav atzīts par vainīgu tās izstrādē. Līdz ar to advokāta ieskatā Liepnieks arī nav saucams pie kriminālatbildības, jo viņš, būdams netiešais "Kempmeyer" 50% daļu īpašnieks, nav izmantojis LVRTC kā instrumentu mantas izkrāpšanā.

Tāpat Liepnieka aizstāvis uzsvēra, ka dokumenti, kurus tikšanās laikā Liepnieks iesniedza Flanegenam par polittehnologam piederošā uzņēmuma "Gedney Purcell Venture, Ltd." izslēgšanu no "Kempmeyer" akcionāru vidus, neveicināja bijušā LVRTC valdes priekšsēdētāja Māra Paudera un bijušā DLRTC ģenerāldirektora Gundara Spundes krāpniecisko darbību, jo Liepnieks izmantoja "Willton & Partners" sniegtos konsultāciju pakalpojumus, lai kārtotu ar savu uzņēmumu saistītus jautājumus.

Tiesa tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu turpinās izskatīt trešdien, 18.oktobrī.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien apelācijas kārtībā turpināja izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu. Patlaban notiek tiesas debates.

Izskatot šo lietu pirmajā instancē, 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam. Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Comment Form