Lietās par emocionālo vardarbību internetā pret bērnu varēs pieprasīt tīmekļa lietotāja datus
Foto: Shutterstock

Administratīvajās lietās par fizisko un emocionālo vardarbību internetā pret bērnu Valsts policija (VP) ar tiesas sankciju varēs pieprasīt datus par attiecīgo abonentu, kas izmanto, piemēram, konkrēto interneta protokola (IP) adresi.

To paredz ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, administratīvā pārkāpuma lietā par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu Valsts policijas amatpersonai būs tiesības pieprasīt nepieciešamās ziņas elektronisko sakaru komersantam.

Komersantam Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā būs jāatklāj un jāizsniedz šādas ziņas – tā abonenta vai reģistrētā lietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta IP adrese, lietotāja identifikators vai tālruņa numurs un abonenta atrašanās vieta.

Valsts policijas amatpersona drīkstēs pieprasīt šos datus, ja būs saņemts rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz VP amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

TM norāda, ka praksē aizvien vairāk pieaug to gadījumu skaits, kad emocionālā vardarbība pret bērnu notiek tieši elektroniskajā vidē (sociālajos tīklos, saziņas grupās "WhatsApp", "Viber", "Messanger" un citās), kurā tiek ievietots attēls, video, komentārs, kas aizskar bērna pašcieņu vai to psiholoģiski nelabvēlīgi ietekmē, piemēram, pazemojot viņu.

Pa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 2016.gadā tika sniegta 751 psiholoģiskā konsultācija saistībā ar interneta drošības jautājumiem.

Pašlaik gadījumos, kad pret bērnu internetā vērsta emocionālā vardarbība, bet tas darīts anonīmi, nav iespējams noskaidrot datus par to, kas konkrēto attēlu, video vai komentāru ir publicējis elektroniskajā vidē, un līdz ar to vainīgās personas sodīt nav iespējams. Tāpēc arī virzīti attiecīgie grozījumi, lai mainītu šo situāciju.

Plānots arī virzīt saistītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā.

Tāpat likums papildināts ar jaunu normu saistībā ar Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo ziņu un dokumentu iesniegšanas noteikumu pārkāpšanu. Paredzēts ieviest sodu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra nodalījuma neiesniegšanu UR noteiktajā kārtībā un termiņā, ja pamatkapitāla daļas iegūtas mantojumā vai izlietojot komercķīlu vai ja pamatkapitāla daļas, pildot amata pienākumus, atsavinājis zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators.

Par šādu pārkāpumu uzliks naudas sodu no 70 līdz 430, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Likumā arī tiks noteikts, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu uzliks naudas sodu līdz 350 eiro.

Par likuma grozījumiem Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.

Tags

Saeima Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form