Noslēgušās tiesas debates Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā

Savas uzstāšanās beigu daļā Vārpiņš tiesai lūdza Stranci pilnībā attaisnot.

Aizstāvības runu advokāts sāka, iztirzājot Strancim inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Ņemot vērā to, ka Strancis, ja arī būtu saņēmis kukuli, neizdarīja nekādas darbības, par kurām vai saistībā ar kurām viņam šī nauda varētu būt maksāta, Vārpiņš sacīja, ka viņa klienta rīcībā nav iespējams konstatēt Krimināllikuma (KL) 320.panta "Kukuļņemšana" pazīmes. Darbības, kuras prokuratūra ir piedēvējusi Strancim, esot kvalificējamas pēc KL 326.1 panta "Tirgošanās ar ietekmi" 2.daļas.

Kā skaidroja Vārpiņš, tirgošanās ar ietekmi ir līdzīga starpniecībai kukuļošanā, tikai pirmajā gadījumā nauda netiek nodota tālāk. Ja arī Strancis būtu saņēmis naudu, nav pierādīts, ka viņš to nodevis tālāk, sacīja advokāts, uzsverot, ka tādējādi darbības, kuras prokuratūra inkriminējusi viņa aizstāvamajam, ir kvalificējamas kā tirgošanās ar ietekmi, par ko paredzēts ievērojami maigāks sods nekā par kukuļņemšanu.

Tomēr, aizstāvības skatījumā, tiesai, taisot spriedumu, pat nevajadzētu nonākt līdz Strancim inkriminētā noziedzīgā nodarījuma pārkvalificēšanai, jo nav pierādītas viņa faktiskās darbības, tādējādi nav, ko pārkvalificēt, uzskata Vārpiņš.

Tālāk tiesas debatēs advokāts pievērsās atsevišķu epizožu iztirzāšanai. Kā pirmo advokāts pārrunāja Dzirciema ielas epizodi, kurā darbojies "NCC Spilve Development" pārstāvis Igaunijas pilsonis Prīts Tomings. "Vai kukuļdošanai ir kāda saistība ar Stranci vai nē?" iesākumā vaicāja aizstāvis.

Viņš atgādināja, ka uz apsūdzēto sola līdzās Strancim nonākušais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita iepriekš liecinājis, ka par nepieciešamību ņemt kukuli no Tominga viņam paziņojis Strancis. Vēlāk Janita savas liecības mainījis un teicis, ka ņemt kukuli viņam licis toreizējais Stranča priekšnieks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.

Minētais pierāda, ka Janitas liecības nav tik stabilas un nemainīgas, kā to apgalvo prokuratūra, sacīja Vārpiņš.

Tālāk viņš atsaucās uz citām nekonsekvencēm Janitas liecībās, proti, Janita esot liecinājis, ka Strancis pie viņa interesējies par Dzirciema ielas projektu. Tādējādi Janita esot "nopratis", ka Strancis interesējas par kukuli, kas par šī projekta "virzīšanu" sagaidāma. "Katrs saprot pēc savas sabojātības pakāpes," par šo Janitas "noprašanu" tiesas debatēs sacīja Vārpiņš.

Stranča advokāts vairākkārt uzsvēra, ka notiesājošu spriedumu nevarētu balstīt uz tādām liecībām, kādas tās sniedzis Janita.

Runājot par otro epizodi, kurā saistībā ar SIA "Kvarta" iecerētā dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā kukuli it kā maksājis šajā lietā arī uz apsūdzēto sola nonākušais AS "Eldikrija" padomes priekšsēdētājs, bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis, Vārpiņš pievērsās atbildes meklēšanai uz jautājumu, vai ir pierādīts tas, ka Janita no Inkuļa saņemto naudu devis Strancim.

Inkulis šajā epizodē liecinājis, ka zvanījis Strancim un vaicājis par sev interesējošā būvprojekta virzību. Strancis solījies to noskaidrot un pateicis Inkulim, ka pēc tam ar viņu sazināsies Janita. Tā arī noticis. Janita sazinājies ar Inkuli un prasījis no viņa kukuli, cita starpā atsaucoties uz Stranci, tiesas debatēs sacīja Vārpiņš.

Advokāts uzsvēra, ka Inkulim ar Stranci pašu nekad nav bijušas nekādas sarunas par kukuli. Tas skaidri izrietot no Inkuļa liecībām, kurš apgalvojis, ka par Stranča līdzdalību kukuļņemšanas shēmā viņš dzirdējis vienīgi no Janitas. Tādējādi Vārpiņam radies iespaids, ka Janita varētu būt rīkojies Stranča vārdā, pašam Strancim par to nezinot.

Iztirzājot trešo - Rusova ielas - epizodi, Vārpiņš īpašu kritiku veltīja uzņēmēja Raimonda Štālberga liecībām. Pēc advokāta domām, ir jāšaubās par Štālberga spēju adekvāti atbildēt uz tiesas sēdē viņam uzdotajiem jautājumiem. Varētu domāt, ka izmeklētāji iemācījuši viņu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, bet, līdzko "pa labi vai pa kreisi, tā grāvī", sacīja Vārpiņš.

Varētu arī būt, ka Rusova ielas epizodē "Štālbergs vispār visu ir sadomājis", lai pretendētu uz atbrīvošanu no kriminālatbildības lietā, kurā viņš pats ir apsūdzēts par naudas izspiešanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes, pieļauj Stranča advokāts. Kā ziņots, minēto lietu jau vairākus gadus aiz slēgtām durvīm izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Tāpat Vārpiņš savā debašu runā atzīmēja, ka pēc tam, kad Štālbergs vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar iesniegumu par līdz šim nebijuši liela apmēra kukuļa došanu Rīgas domes amatpersonām, KNAB faktiski nekādas procesuālas darbības neveica. Tādējādi KNAB vai nu piesedza Štālbergu, vai arī uzskatīja, ka šis iesniegums ir fikcija, secinājis advokāts.

Savas debašu runas izskaņā Vārpiņš uzsvēra, ka lietā esošos audioierakstus ar noklausītām sarunām nevarētu izmantot kā pierādījumus, taisot spriedumu, jo ekspertīzē nav izdevies iegūt simtprocentīgu apliecinājumu tam, ka šie ieraksti nav samontēti.

Stranča advokātu neesot pārliecinājuši arī ar melu detektoru veikto pārbaužu rezultāti, jo eksperts pašrocīgi pārformulējis Janitam uzdodamos jautājumus. Piemēram, tā vietā, lai jautātu konkrēti par Stranci, eksperts Janitam uzdevis jautājumu par "priekšniecību".

Kopumā būtu neloģiski, ka Strancis ar Janitu sadarbotos kukuļņemšanā, secināja Vārpiņš. "Viņu attiecības nebūt nebija tādas, lai Strancis viņam [Janitam] uzticētos kā pāriniekam noziedzīga nodarījuma veikšanā."

Advokāta ieskatā, prokuratūra, ceļot apsūdzību Strancim, ir vienkārši selektīvi atlasījusi tos pierādījumus, uz kuru pamata varētu taisīt notiesājošu spriedumu, bet nav ņēmusi vērā citus pierādījumus un neskaitāmas pretrunas starp tiem. Tādējādi Vārpiņš uzskata, ka viņa aizstāvamais ir pilnībā attaisnojams.

Bez tam advokāts lūdza tiesu kopā ar spriedumu šajā lietā taisīt arī blakuslēmumu - lūgt ģenerālprokuroram izvērtēt, vai KNAB darbinieku rīcībā nav saskatāma bezdarbība, kas novedusi pie smagām sekām, kā rezultātā būtu jāsāk kriminālprocess pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību.

Ar to Vārpiņš ceturtdien noslēdza savu debašu runu, kas ilga apmēram četras stundas, bet nākamā tiesas sēde tagad iecerēta 2011.gada 4.janvārī plkst.10, kad vārds tiks dots prokurora Māra Lejas replikai par debatēs runāto.

Kā ziņots, trešdien debašu runu pabeidza apsūdzētā Štrama advokāts Jānis Rozenbergs, kurš tiesai lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās - notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to prasījusi prokuratūra.

Rozenbergs uzskata, ka Rusova ielas epizodē un "CMR Namu" epizodē Štrams ir attaisnojams. Attiecībā uz "NCC Spilve Development" un AS "Eldikrija" epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Apsūdzētās Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Dzelmem pievienojās arī otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Apsūdzētā Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Savukārt apsūdzētā Janitas aizstāvība lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Tikmēr prokurors Leja lūdza tiesai visus sešus krimināllietā apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt. Prokurors uzskata, ka četri apsūdzētie ir pelnījuši reālus brīvības atņemšanas sodus no viena līdz deviņiem gadiem, bet divām apsūdzētajām personām būtu piemērojams naudassods 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza atzīt par vainīgu pēc KL 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, uzskata prokurors.

Strancim, kurš arī apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja par atbilstošu uzskata astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, uzskata prokurors.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu - apsūdzētais atzinis un nožēlojis savu vainu, līdzdarbojies izmeklēšanā un palīdzējis atklāt smagākus un bīstamākus noziedzīgus nodarījumus, nekā paveicis pats. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču šoreiz, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja uzskata, ka Janita sodāms ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors lūdza tiesu piemērot KL 49.pantu "Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods".

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim Leja tiesas debatēs lūdza piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Turpretim par kukuļa došanu apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste tiesā vispār neliecināja. Viņas rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nav saskatījis ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs lūdza atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Kā ziņots, krimināllietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.

Pirmā epizode ir par aptuveni sešus gadus seniem notikumiem. Kā liecina apsūdzība, toreiz Štrams un Strancis vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.

Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste paredzējusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra.

Kā ziņots, Vilkaste zemi Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu) divas dienas pēc tam, kad tai tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve.

Otrā lietas epizode ir par 30 000 eiro (aptuveni 21 084 latu) kukuļa prasīšanu no SIA "CMR Nami". Saskaņā ar apsūdzību Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt šim uzņēmumam labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto "darījumu" informēt "CMR Nami" pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko "CMR Nami" būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra.

Trešā epizode ir saistīta ar neizdevušos kukuļa saņemšanu no "CMR Nami". Tā kā Janita nav spējis pierunāt šī uzņēmuma pārstāvi dot 30 000 eiro kukuli, Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, liecina apsūdzība.

Ceturtā epizode ir par notikumiem 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA "Kvarta" iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā, liecina apsūdzība. Prokuratūra norāda, ka šajā epizodē pie Stranča vērsies Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam "Kvarta" labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 168 latu) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība.

Savukārt 2007.gada nogalē papildu sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro, kurus vismaz daļēji viņš arī samaksājis, norāda prokuratūra.

Arī piektā apsūdzības epizode saistīta ar 2007.gada notikumiem. Prokuratūra norāda, ka šoreiz Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (apmēram 45 682 latu) kukuli no kompānijas "NCC Spilve Development" pārstāvja Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā.

Tiesā savas mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem - Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Pirmais no apsūdzētajiem liecināja Janita, norādot, ka vairākās apsūdzības epizodēs Stranča un Štrama uzdevumā viņš devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. Šo naudu viņš vēlāk esot nogādājis gan Štramam, gan Strancim.

Pēc tam liecināja Strancis. Viņš kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis vai nu tāpēc, ka Strancis bijis Janitas priekšnieks un toreizējam administrācijas vadītājam gluži vienkārši bijis ērtāk atsaukties uz priekšnieku, kurš it kā licis pieprasīt kaut kādas naudas summas, vai arī tāpēc, ka abiem nav bijušas īpaši labas attiecības.

Kā trešais no apsūdzētajiem savas liecības sniedza Inkulis. Janitas rīcību viņš nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet, kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezinot. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Kā ceturtais apsūdzētais tiesā liecināja Tomings. Viņš par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezina. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste, kuru prokuratūra uzskata par kukuļa devēju citā epizodē, izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Apgabaltiesa lietu izskata kopš pagājušā gada 30.oktobra.