Prokurors lūdz piespriest deputātam Jurašam 12 500 eiro sodu
Foto: DELFI

Prokurors Māris Urbāns lūdzis tiesai piespriest 12 500 eiro lielu sodu valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā apsūdzētajam Saeimas deputātam, bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prokuratūrā informēja, ka tāpat prokurors tiesu debatēs lūdzis piemērot Jurašam papildsodu – aizliegumu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem veikt amata pienākumus vai konkrētus darba uzdevumus, kuru pildīšana saistīta ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 21. jūnijā pulksten 11, kad, iespējams, noslēgsies tiesu debates.

Tiesu debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem pirms sprieduma pasludināšanas. Likumā teikts, ka prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Apsūdzētā aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu, taču apsūdzētais drīkst atteikties no tā.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās snieguši ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam.

Jau ziņots, ka Juraša lietas skatīšana notiek aiz slēgtām durvīm.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk toreizējais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Jurašs savu vainu neatzīst.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Juris Jurašs KNAB Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form