‘Reģu’ bijušajai vadītājai piespriež nosacītu sodu

Kuldīgas rajona tiesa Alsungas sociālās aprūpes centra "Reģi" ugunsgrēka lietā bijušo direktori Irēnu Hartmani sodīja ar sešu gadu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, informēja Kuldīgas rajona tiesā. Viņas vietniekam tiesa piesprieda 280 stundu piespiedu darba.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiesa nolēma no abiem solidāri piedzīt 1500 un 1000 latu morālo kaitējumu par labu trim personām, kuru radinieki gāja bojā traģiskajā ugunsgrēkā. Par labu Labklājības ministrijai nolemts piedzīt 66 669 latus, par labu SIA "Lattelecom" - 237 latus.

Tiesa atzina, ka ugunsgrēks izcēlies pārslodzes dēļ elektroinstalācijā, kas nelikumīgi izbūvēta pēc Hartmanes rīkojuma.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā.

Labklājības ministrijas jurists Māris Knoks sacīja, ka ar spriedumu ir apmierināts, taču līdzīgi kā prokurors Juris Siders vēl nav izlēmis par tā pārsūdzēšanu.

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Juris Siders apsūdzēto, bijušo Alsungas sociālās aprūpes centra direktori Irēnu Hartmani prasīja sodīt ar sešu gadu brīvības atņemšanu, pieļaujot likumā paredzēto nosacīto notiesāšanu un piemērojot viņai pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Apsūdzēto bijušo aprūpes centra darbinieku Andi Sīli, kurš bijis atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu "Reģos", prokurors prasīja sodīt ar divu gadu brīvības atņemšanu, pieļaujot likumā paredzēto nosacīto notiesāšanu un piemērojot viņam pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Kā skaidroja tiesā, apsūdzētos prokurors pieprasīja sodīt ar dažāda termiņa brīvības atņemšanu, pieļaujot pārbaudes laiku, kas nozīmē nosacītu sodu.

Kuldīgas rajona tiesa 2007.gadā sociālās aprūpes centrā "Reģi" notikušā traģiskā ugunsgrēka krimināllietu sāka izskatīt 2008.gada 28.oktobrī. Lai publiski netiktu izpausti procesā iesaistīto personu intīmās dzīves apstākļi, tiesa krimināllietu nolēma izskatīt slēgtās sēdēs.

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Juris Siders galīgo apsūdzību šajā lietā uzrādījis bijušajam aprūpes centra darbiniekam Sīlim, kurš bijis atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu "Reģos", kā arī bijušajai aprūpes centra vadītājai Hartmanei. Abi apsūdzētie savu vainu tiesai pilnībā noliedz.

Hartmane iepriekš pauda viedokli, ka "šī ir pasūtījuma tiesas prāva, - kāds vainīgais bija jāatrod".

Visi līdz šim nopratinātie cietušie no apsūdzētajiem kriminālprocesa gaitā vēlas piedzīt arī morālā kaitējuma kompensācijas.

Cietušais Stepons Stirblis, kuram traģiskajā ugunsgrēkā gājusi bojā 36 gadus vecā māsa, no tiesājamiem vēlas piedzīt 1000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, savukārt dobelnieks Alis Gaigals, kuram nelaimē bojā gājusi 37 gadus vecā meita Laila, par morālajām ciešanām no apsūdzētajiem vēlas piedzīt 100 000 latu kompensāciju.

Cietusī Mārīte Šlītere no apsūdzētajiem vēlas piedzīt 500 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Viņai "Reģu" ugunsgrēkā bojā gājis 23 gadus vecais dēls Andris, kurš pansionātā bija nonācis pēc tam, kad tēvs viņu gadu bija turējis piesietu pie suņa būdas. Savukārt cietusī Marta Borisēviča, kurai "Reģos" gāja bojā 35 gadus vecā meita, no apsūdzētajiem vēlas saņemt 5000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Tikpat lielu naudas summu par nodarītajām ciešanām vēlas saņemt arī cietusī Māra Blūma, kurai pansionātā sadega māte.

Tostarp pieteikumu par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu joprojām uztur arī Labklājības ministrija (LM), kura no apsūdzētajiem viņu notiesāšanas gadījumā vēlas piedzīt 82 858 latus. Kā iepriekš norādīja LM pārstāvis Māris Knoks, ugunsgrēkā ir nodedzis valsts īpašums un kādam vienkārši ir jāsedz zaudējumi.

Bijušajam pansionāta darbiniekam Sīlim apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 240.panta 2.daļas par to, ka viņš, būdams persona, kura ir atbildīga par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, tīši pārkāpis šos noteikumus. Šis likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar arestu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Savukārt Hartmanei galīgās apsūdzības uzrādītas gan pēc KL 240.panta 2.daļas, gan arī pēc KL 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. KL 319.panta 2.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Atbilstoši sākotnējai apsūdzībai Hartmane organizēja pansionāta bēniņu stāva pārbūvi par pansionāta telpām, izbūvējot tajos sešas istabiņas iestādes klientiem. Pārbūves laikā neesot tikusi nodrošināta elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām atbilstošas elektroinstalācijas izveide, neesot pabeigti remontdarbi, taču istabiņās jau izvietoti klienti, norāda prokuratūra.

Saistībā ar jaunajās istabiņās uzstādīto elektrosildītāju kopējo jaudu elektroinstalācija tika pārslogota, tādēļ regulāri nostrādāja drošinātāji. Lai tas nenotiktu, iestādes vadītāja pieļāvusi, ka esošie drošinātāji tiek nomainīti ar jaudīgākiem, kas novedis pie elektrības vadu sakaršanas, kas, kā norādīts ekspertīzes slēdzienā, 2007.gada 23.februārī izraisīja īssavienojumu un tā dēļ - ugunsgrēku, kurā gāja bojā 26 pansionāta klienti. Tādējādi tas kļuva par traģiskāko ugunsgrēku Latvijas vēsturē.

Kuldīgas policijas veiktās izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka ugunsgrēks "Reģos" izcēlies īssavienojuma dēļ ēkas bēniņos. Tomēr policijā iepriekš neviens nespēja paskaidrot, kas bijis īssavienojuma cēlonis. To iepriekš nevarēja precizēt arī "Reģu" direktora pienākumu izpildītāja Dace Kleinberga, kura norādīja, ka, iespējams, īssavienojums noticis instalācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form