'Šlesera lietā' KNAB pārbauda arī finanšu shēmu 'RTO' kontroles oficiālai pārņemšanai
Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstulē Saeimai, kuru parlaments tomēr neņēmā vērā un neatļāva kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, minētas vairākas kriminālprocesa rīcībā esošās ziņas vēsta arī par pērn uzsāktu finanšu shēmu, lai Šlesers juridiski iegūtu savā īpašumā Šveices firmu – SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) pastarpināto līdzīpašnieci "ZEIN Holding AG", kas, pēc Šlesera ceturtdien publiski teiktā, šobrīd pieder uzņēmējam Viesturam Koziolam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt KNAB ceturtdien oficiāli apstiprināja, ka pagājušo piektdien par vairāku valsts amatpersonu un amatpersonu, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamiem noziegumiem uzsācis kriminālprocesu, portālam "Delfi" apliecināja biroja pārstāve Ieva Karlsberga.

Saeimas mājaslapā publiski pieejamajā KNAB vēstulē aprakstīta kriminālprocesa būtība, kurā citstarp norādīts, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas RTO. Jau vēstīts, ka KNAB kratīšanu trešdien veica arī RTO telpās.

"Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA "Avadel" vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies," teikts KNAB vēstulē.

KNAB vēstulē norādīts, ka juridiski RTO daļas pieder "ZEIN Holding AG", tai pat laikā Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Vēstulē norādīts, ka no kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet: Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinās un viņa darbības atbalstot uzņēmējs Vieturs Koziols un RTO līdzīpašnieks un vadītājs Ralfs Kļaviņš, kā arī Koziola uzticības persona un juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

KNAB vēstulē arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009.gadam bijis dažādos valsts amatos un šajā laikā, iespējams, pieņēmis vai ietekmējis lēmumus, kas saistīti ar "viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO". Tā rezultātā uzņēmuma apgrozījums piecu gadu laikā desmitkāršojies – no 8 miljoniem latu 2004.-2005.gadā uz 80 miljoniem latu 2009.-2010.gadā, būtiski paaugstinoties arī tā vērtībai, norādīts KNAB vēstulē.

Savukārt kopš 2010.gada februāra Šlesers, lai legalizētu daļas RTO, aktīvi plānoja un organizēja finanšu shēmu, lai "Avadel" īpašumā nonāktu "ZEIN Holding AG", kurai pieder RTO 36% kapitāldaļu īpašniece – SIA "Piejūras investīcijas", minēts KNAB vēstulē. Tajā viņš iesaistījis arī uzticības personas: "Avadel" valdes locekli Ivaru Gulbi un uzņēmējus Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stēni Johansenu.

Koziols portālam "Delfi" kategoriski noliedza, ka būtu atbalstījis vai apzinājies jelkādas Šlesera pretlikumīgas darbības. Viņš apstiprināja, ka viņam pieder 100% "ZEIN Holding AG", jo "pats braucu uz Cīrihi un dibināju šo uzņēmumu". Koziols gan atteicās komentēt to, vai KNAB viņa birojā Stabu ielā un kabinetā AS "Diena" Mūkusalas ielā veicis kratīšanu.

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās norādīts arī, ka kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Turklāt kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas arī uzņēmumos SIA "Zaķusalas Estates", "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", "Eurolines", kā arī "airBaltic" līdzīpašnieces SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", kā arī SIA "Abi krasti", kas nav minēti Šlesera deklarācijās.

Koziols portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņš var apgalvot par "Zaķusalas Estates" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", ka "Šleseram tur pat pusakcija nepieder" - šie uzņēmumi piederot Koziolam un biznesa partneriem, starp kuriem ir arī AS "Diena" padomes loceklis Turmuds Stēne Johansens.

Savukārt oficiālajā KNAB paziņojumā norādīts: KNAB rīcībā esošo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās iepriekš minētajās komercsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos.

Vēstulē pieminēta arī iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka KNAB uzskatot -Šlesers, oktobrī pēc ievēlēšanas Saeimā zaudējis Rīgas Brīvostas vadītāja amatu, izplānojis un veicis nelikumīgas darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādejādi Šlesers gribējis saglabāt kontroli par lēmumiem, kas skar ostā strādājošus ar Šleseru saistītus uzņēmumus.

Lembergs savukārt esot pieprasījis kukuli, lai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par Ameriku. Kā kukulis pieprasīts, lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar "Mediju nams".

Šlesers ceturtdien no rīta žurnālistiem stāstīja, ka KNAB iesniegumā minētie apgalvojumi gan par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu, gan par Šlesera dotiem uzdevumiem "airBaltic" prezidentam Bertoldam Flikam, gan par Šleseram it kā piederošiem uzņēmumiem "neatbilst patiesībai".

Šlesers skaidroja, ka Brīvostas valdes priekšsēdētāja iecelšanai nepieciešams valdes vairākuma atbalsts. Dokumentā tiek pieminēts Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis valdē Viesturs Silenieks, bet "tā ir viena balss", savukārt Ameriku apstiprināja ar sešām balsīm. Viņaprāt, tāpēc nevarot runāt par to, "ka Lemberga kungs kaut kā ir tur spiedis, kaut ko prasījis". KNAB iesniegumā pieminēts arī kāds jautājums, "kur Lembergs kaut ko ietekmējis 2009.gada nogalē", sacīja Šlesers.

Šlesers arī klāstīja, ka dokumentā izskanējis viedoklis, ka viņam it kā piederot virkne uzņēmumu. "Es varu skaidru pateikt, ka uzņēmumi, par ko tiek runāts, pieder cilvēkam, ko es pazīstu, proti, Viesturam Koziolam," sacīja Šlesers. Viņš atklāja, ka runa bijusi par Šveices kompāniju "ZEIN Holding AG" un "par vairākiem citiem Rīgas uzņēmumiem", kurus visus viņš neatceroties. Šlesers apgalvoja, ka Koziols vairākiem KNAB minētajiem uzņēmumiem "ir šodien īpašnieks, ir bijis ilgu laiku, un man nekad nav bijis nekāds sakars un es nekad neesmu bijis šo uzņēmumu īpašnieks", ko arī varot pārbaudīt.

KNAB iesniegumā minēts arī, ka 2009.gada decembrī Šlesers esot piespiedis vai licis pieņemt kādus lēmumus Bertoldam Flikam vai arī devis uzdevumus "reklamēt partiju". Šlesers apgalvoja, ka tobrīd viņš bija Rīgas vicemērs "un man nebija nekādas juridiskas iespējas pat teorētiski kaut ko uzspiest vai likt, jo to var darīt satiksmes ministrs". Viņš žurnālistiem apgalvoja, ka nekad neesot bijis "air Baltic" patiesais īpašnieks un viņam ar to neesot nekāda sakara.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form