Trešdien Rīgas Centra rajona tiesa sāka izskatīt krimināllietu, kurā Muižniece apsūdzēta Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanā.
Prokurorei nolasot apsūdzību, Muižniece tiesā sacīja, ka nesaprot par ko viņu apsūdz un savu vainu neatzīst. Muižniece arī piebilda, ka nesaprot, kāpēc prokuratūra nav iepriekš lūgusi Saeimas piekrišanu viņas saukšanai pie kriminālatbildības.
Trešdien pirms tiesas sēdes apsūdzētā juriste žurnālistiem savu nostāju par apsūdzību atklāt nevēlējas, norādot, ka tas būs dzirdams tiesas sēdēs.
Tiesa trešdien sāka krimināllietas iztiesāšanu un kā pirmo uzklausīja Saeimas deputātu Alekseju Loskutovu, kurš par iespējamo Muižnieces pārkāpumu iepriekš arī vērsās prokuratūrā.
Muižniece, viņu izjautājot, norādīja - 2007.gadā, kad Juridiskā komisija lēma par Loskutova atcelšanu no KANB vadītāja amata, viņš esot solījis vērsties tiesā pret tiem deputātiem, kas lēmuši viņam par sliktu. Šādi Muižniece tiesas sēdē netieši deva mājienu, ka Loskutovs, vēlāk 2011.gadā vēršoties prokuratūrā, varētu būt atriebies par Juridiskās komisijas lēmumu. Loskutovs gan tiesā šādus apsvērumus noraidīja, sakot, ka toreiz solījis pārsūdzēt viņa atstādināšanu, taču nav teicis, ka tiesāsies konkrēti ar deputātiem.
Saeimas deputāts un toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Muižnieces biedrs Dzintars Rasnačs (NA), kurš arī tolaik parakstīja protokolu, trešdien tiesas sēdē sacīja, ka Saeimā nepastāv tāda prakse, ka deputāti protokolu salīdzinātu ar audioierakstiem. Viņš skaidroja, ka sēdēs lemto protokolos atspoguļo parlamenta konsultanti un viņš šiem cilvēkiem ir uzticējies, tāpēc nekad nav dokumentus pārlasījis un salīdzinājis ar komisijas sēžu audioierakstiem. Deputāts tiesā izteica viedokli, ka joprojām parlamentā neviens nesalīdzina protokolus un audioierakstus.
Pats Rasnačs toreiz sēdē balsojis pret Krimināllikuma (KL) grozījumu projektu par sankcijām saistībā ar nelikumīgu politisko partiju finansēšanu, jo uzskatījis to par nekvalitatīvu.
Tagadējā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un toreizējā komisijas locekle Ilma Čepāne (V), kura savulaik pieprasīja paskaidrojumus no parlamenta konsultantēm, tiesas sēdē trešdien apšaubīja, ka darbinieces blēdījušās, sakot, ka Muižniece likusi pārrakstīt protokola tekstu. "Mana pārliecība ir, ka šis protokols bija viltots," tiesā paziņoja Čepāne, sakot, ka rokrakstu ekspertīzi viņa gan nav veikusi. Viņa savu pārliecību par viltojumu balstot uz audio ieraksta un protokola salīdzināšanas, kā arī lietā iesaistīto konsultantu vārdiem.
Tiesnese Vija Siliniece, trešdien uzklausot vienas no parlamenta konsultantēm -Daces Salenieces- liecības, kurās sieviete liecināja, ka ir piedalījusies liktenīgajā sēdē, taču tās protokolu nav rakstījusi, norādīja uz slikti noformēto Saeimas kārtības rulli.
Pie šāda atzinuma tiesnese trešdien nonāca, jo uz jautājumu, kāpēc tas darbinieks, kurš protokolu ir rakstījis, nav to parakstījis, viņa saņēma atbildi: to neprasa Saeimas kārtības rullis.
Lieciniece tiesā apgalvoja, ka protokolu pēc sēdes nav rakstījusi, ka to darījušas pārējās konsultantes, taču nevarēja paskaidrot, kāpēc pie protokola autorēm ir viņas vārds. Viņa arī nezināja, kurai tieši no kolēģiem Muižniece likusi protokolu labot, par to uzzinājusi tikai no pārējiem darbiniekiem.
Plānots, ka liecinieku iztaujāšanu tiesa turpinās arī ceturtdien.
Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.
Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.
Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
