Kā uzzināja tiesā, pirmdien lietā pasludināts vien saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams 27.decembrī. Pēc tam desmit dienu laikā minēto spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Kirilovs tika apsūdzēts un pirmajā tiesu instancē attaisnots tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190.1 panta 1.daļā, proti, par ieroču un munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas robežai jebkādā nelikumīgā veidā. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Pats apsūdzētais Kirilovs noliedza savu vainu ieroču kontrabandā un skaidroja, ka nezina, kā tas varējis notikt. Kā pērn norādīja viņa advokāte Ilga Jansone, ieroču pārvadāšanu faktiski veica citas personas. Tomēr prokurore Inta Junkere uzsvēra, ka par ieroču glabāšanu atbildīgs bijis tieši Kirilovs, turklāt konkrētajā gadījumā apvalki, kuros kontrabandas ceļā ievestās šautenes bijušas ievietotas, visu laiku esot atradušies viņa pārraudzībā.
No Irākas uz Latviju nelikumīgi transportētie ieroči bijuši ievietoti mīkstajos futrāļos kopā ar "Carl Gustav 84mm" granātmetējiem. Šie futrāļi kopā ar citiem līdzīgiem ieroču apvalkiem un dažādām mantām ielikti kravas pārvadāšanai paredzētā kastē un atceļojuši uz Latviju, kur tos atraduši Militārās policijas darbinieki.
Prokuratūra uzskata, ka ieročus Kirilovs ievedis Latvijā kolekcionēšanas vajadzībām. Pats apsūdzētais noliedz, ka vispār būtu zinājis par abu minēto šaujamieroču atrašanos uz Latviju transportētajā konteinerā. Tomēr skaidrs, ka nejaušība tā nevarēja būt, žurnālistiem atzina Kirilova advokāte. Arī viņas aizstāvamais pieļauj, ka šos ieročus kāds apzināti ievietojis futrāļos, lai tie tiktu nogādāti Latvijā.
Kirilova kolēģis, NBS 2.kājnieku bataljona dižkareivis Reinārs Galdiņš, nopratināts liecinieka statusā, iepriekš stāstīja, ka karavīri misijā nereti aizturējuši vietējos, kuri pārvietojušies ar šaujamieročiem bez tam nepieciešamajām atļaujām. Tādos gadījumos ieroči šīm personām "konfiscēti". Kas ar tiem noticis tālāk, Galdiņš nezināja. Liecinot tiesā, viņš neizslēdza teorētisku iespēju, ka kāds no "konfiscētajiem" ieročiem varētu būt ielikts misijā lietoto granātmetēju "Carl Gustav" mīkstajā futrālī, lai tādā veidā to atvestu uz Latviju.
Kirilovs patlaban turpina dienestu NBS. Viņš dien Kaujas nodrošinājuma rotā.
Krimināllieta tika sākta 2006.gadā un to izmeklēja Militārā policija, kas pēc tam to nodeva prokuratūrai. Savukārt prokuratūra lietu izskatīšanai tiesā nodeva pagājušā gada nogalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
