Tas nozīmē, ka, lai izbrauktu no valsts, Svārpstonam joprojām būs jālūdz atļauja tiesai.
Rozenbergs gan tiesas sēdē uzsvēra, ka sākotnēji šāds drošības līdzeklis viņa aizstāvamajam ticis piemērots, lai izslēgtu iespēju kavēt pirmstiesas izmeklēšanu, bet patlaban tā jau ir sekmīgi beigusies, un lieta nonākusi tiesā.
Tomēr prokurors Edvīns Piliksers uzsvēra, ka minētā drošības līdzekļa argumentācija - nodrošināt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu - joprojām ir aktuāla arī tagad, kad lieta tiek izskatīta tiesā.
Rezultātā Svārpstonam piemēroto drošības līdzekli tiesa atstāja spēkā, skaidrojot, ka tas ir samērīgs ar viņam uzrādīto apsūdzību.
Tāpat tiesa trešdien noraidīja apsūdzētās VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušās pilnvarnieces Ināras Rudakas un viņas advokātes Zintas Pavāres lūgumu izdalīt Rudakas epizodes atsevišķā tiesvedībā. Rudaka norādīja, ka viņas līdzdalība prokuratūras inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā parādās ļoti retās epizodēs, turklāt apsūdzētās dzīvesbiedram ir invaliditāte, tāpēc viņam nepārtraukti nepieciešama sievas klātbūtne. Prokuratūra gan uzsvēra, ka atsevišķu epizožu izdalīšana no pamata lietas būtiski sarežģītu iztiesāšanas procesu.
Tiesa arī noraidīja analoģisku lūgumu, kuru tai pieteica LVRTC pilnvarnieka Ojāra Rubeņa aizstāvis.
Savukārt bijušā "Kempmayer" valdes locekļa Jura Ulmaņa advokāte Sarma Dūce šodien tiesai pieteica sava aizstāvamā lūgumu atcelt arestu vienam no Ulmaņa īpašumiem, kuriem apgrūtinājumi uzlikti kriminālprocesa gaitā. Ulmanis ēkā Rīgā, Lāčplēša ielā 58, vēlas veikt remontu, jo tās siltummezgls un ūdensapgādes sistēma esot pilnīgi novecojuši.
Tomēr prokurors Piliksers iebilda pret šī lūguma apmierināšanu, norādot, ka vienam Ulmaņa īpašumam arests līdzīga mērķa īstenošanai pirmstiesas izmeklēšanas gaitā jau ticis noņemts un tagad apsūdzētajam būtu "jāievēro mēra sajūta".
Tiesas izmeklēšana trešdien netika sākta, taču tika saskaņoti datumi vairāk nekā 20 gaidāmajām tiesas sēdēm.
Jau ziņots, ka jaunais tiesas sastāvs ar apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt šā gada 28.augustā. Jau tajā pašā dienā prokurors Piliksers tiesnesim pieteica noraidījumu, skaidrodams, ka Stukāns nevar izskatīt šo lietu, jo iepriekš viņš paudis viedokli, ka toreizējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Žanete Vēvere no lietas izskatīšanas atstatīta prokurora dēļ.
Tomēr Stukāna sastāvs šo argumentāciju atzina par nepamatotu, tādēļ prokurora pieteiktais noraidījums netika pieņemts.
Pēc vairākkārtēji paustās neizpratnes par to, kāpēc lietas materiāliem netiek pievienots bijušā satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas esot bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ digitālās televīzijas kriminālprocess vispār sākts, atklājās, ka šim iesniegumam esot uzlikts valsts noslēpuma statuss.
Tieši tajās dienās 2003.gada augustā parakstītajam dokumentam beidzās normatīvajos aktos noteiktais piecu gadu slepenības termiņš, līdz ar to prokurors iesnieguma noslēpuma statusu deklasificēja un tiesa atslepenoto dokumentu pievienoja pamata krimināllietas materiāliem.
Saskaņā ar Piliksera teikto patlaban ikvienam aizstāvības pārstāvim ir tiesības iet uz prokuratūru un iepazīties ar lietas arhīva materiāliem, taču, lai tos varētu pievienot pamata lietai, būs nepieciešami atsevišķi tiesas lēmumi.
Kā ziņots, krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Krimināllietas materiāli ir apkopoti 59 sējumos, un apsūdzības tajā uzrādītas 20 personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
