Foto: Shutterstock
Trešdien, 13. martā, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns tiesai nodevis krimināllietu, kurā par kukuļņemšanu apsūdzēta bijusī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa.

Neminot personas vārdu, Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka prokurors, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, atzinis tos par pietiekamiem, lai uzturētu valsts apsūdzību tiesā. Lietā pie kriminālatbildības Stabiņa saukta par kukuļņemšanu un ar to saistīto dienesta viltojumu, kas notikusi laika posmā no 2012. gada marta līdz septembrim, kad viņa aizturēta.

Stabiņa apsūdzēta deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, no kuriem septiņus viņa izdarījusi grupā ar pašvaldības darbinieci, kuras lietu jau skata Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā.

Tāpat persona saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās norādījusi nepatiesas ziņas.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētā 2013. gada vasarā bija izsludināta starptautiskajā meklēšanā, kriminālprocess tika sadalīts un pret divām personām piemēroti prokurora priekšraksti par sodu, ar deviņām personām slēgtas vienošanās par sodu, pret vienu juridisko personu piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Bet pret vienu personu lieta nosūtīta tiesai vispārējā kārtībā, kura tiek skatīta Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

Stabiņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 219. panta 2. daļas, Krimināllikuma 327. panta 2. daļas un par diviem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 320. panta 1. daļas un par septiņiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas.

Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par dienesta viltojumu, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par kukuļņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem. Savukārt par šo pašu noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka pērnā gada decembrī prokuratūra izsniedza Stabiņai apsūdzību.

Tāpat jau ziņots, ka Stabiņai jau pēc KNAB veiktās aizturēšanas bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kuru vēlāk aizstāja ar drošības naudu. Tāpat viņai aizliedza izbraukt no valsts, taču bijusī amatpersona pazuda un tiesa viņai atkal piemēroja apcietinājumu. Stabiņa pērn pēc vairāku gadu ilgas slēpšanās tika aizturēta Ēģiptē un nogādāta Latvijā, kur apcietināta.

Šā gada martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa no apcietinājuma Stabiņu atbrīvoja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!