Tukuma notikumos ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, norāda Lieljuksis
Foto: LETA

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes asociētais profesors, bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks Aldis Lieljuksis paļaujas uz izmeklēšanas gaitu Tukumā uzsāktajā kriminālprocesā, ko ierosināja pēc tam, kad divi vīrieši liesmās guva miesas bojājumus. VP nav apstiprinājusi, ka tas bija uzbrukums, taču Lieljuksis notikušajā saskata noziedzīga nodarījuma pazīmes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jānorāda, ka vēl pirmdien VP medijiem norādīja, ka kriminālprocesā turpinās aktīva, objektīva un rūpīga izmeklēšana, kurā tiek pārbaudīta visa iespējamā informācija un versijas, kas varētu būt saistītas ar minēto notikumu. Tostarp ir nozīmētas vairākas ekspertīzes.

23. aprīlī ap pulksten 4 no rīta VP saņēma sākotnējo informāciju, ka Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, policija uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.

Portāls "Delfi" pēc notikušā sazinājās arī ar Arti Jaunkļaviņu (23), vienu no cietušajiem, kurš atzina, ka, viņaprāt, viņa draugs cietis uzbrukumā, kurā piepildīti iepriekš vairākkārt izteikti draudi.

Tiesa, policija pēc notikušā nākamajā dienā, 24. aprīlī, medijiem preses paziņojumā vēstīja, ka tā vēl nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Tukumā notikušais ugunsgrēks, kurā cieta divi vīrieši, būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem.

Lieljuksis, jautāts, vai, viņaprāt, šis policijas paziņojums nebija pāragrs, neatsaucoties uz konkrēto situāciju, norādīja, ka arī policijas paziņojumi varbūt iepriekš izraudzīta speciāla taktika.

Savukārt, komentējot to, ka policija publiski atzina, ka notikušais, iespējams, nebija noziedzīgs nodarījums, Lieljuksis teica: "Ir aizdedzināšanas pazīmes, ir miesas bojājumi, cilvēks nonācis slimnīcā – viennozīmīgi ir noziedzīga nodarījuma pazīmes. Vienīgais, ja tā ir personas patstāvīgi, bez ārējā lēmuma, izdarīta pašnāvība." Tiesa, viņš atgādināja, ka pats nepārzina visus konkrētās lietas materiālus.

Tomēr pat tad, ja gūtu apstiprinājumu, ka notikušais bija pašnāvība, Lieljuksis uzsver, ka nepieciešams pārbaudīt, vai nav bijusi cilvēka novešana līdz pašnāvībai, par ko Krimināllikumā 124. pantā noteikta atbildība.

Jāpiebilst, ka portālam "Delfi" svētdien, 25. aprīlī, Artis teica, ka notikušais nebija pašnāvība.

Šobrīd kriminālprocesu izmeklēšanā pārņēmusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa. Lieljuksis norādīja, ka viņš nesaskata problēmas tajā, ka Zemgales reģiona policija izmeklēs šo lietu. "Gala beigās, ja ir strīdīgs jautājums, ģenerālprokurors var izlemt, kam to lietu izskatīt," teica RSU asociētais profesors, norādot, ka, viņaprāt, izmeklēšanu uzticētu citiem, ja tam būtu pamats.

Lieljuksis "Delfi" atzīmēja, ka, pēc viņa novērojumiem, sabiedrībā šobrīd nav vienotas izpratnes par to, kas ir naida runa. "Šobrīd sabiedriskajā telpā visi runā par naida noziedzniekiem. Ne katra sociālā naida vai nesaticības izraisīšana ir naida runa," viņš teica. Proti, sociālā naida vai nesaticības izraisīšana regulēta Krimināllikuma 150. pantā. Savukārt par naida runu paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 78. panta "Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana".

"Delfi" jau rakstīja, ka tiesībsargs Juris Jansons paudis, ka kontekstā ar likumiskiem instrumentiem naida noziegumu atklāšana ir ļoti sarežģīta. Arī tiesībsarga biroja pārstāve Evita Berķe portālam "Delfi" norādīja, ka 23. aprīlī Tukumā notikušais ir arī tiesībsarga redzeslokā.

RSU asociētais profesors Lieljuksis "Delfi" skaidroja, ka vainu pastiprinošs apstāklis, kā to nosaka Krimināllikuma 48. panta 14. punkts, ir tad, ja "noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ". Jautāts, vai šajā Krimināllikuma punktā nevajadzētu ietvert arī seksuālu orientāciju, viņš atbildēja: "Man vismaz nekas pret nebūtu, ja arī būtu šīs dažādības definētas, kuras arī varētu kā atbildību pastiprinošu apstākli ielikt."

Jānorāda, ka arī Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) savā mājaslapā vēstīja, ka "ir nepieciešams izsvērt, vai sociālā naida motīvs vardarbības un draudu izteikšanas gadījumā nav noteicams par atbildību pastiprinošu apstākli. Esmu uzdevis Tieslietu ministrijas kolēģiem izstrādāt priekšlikumus, kurus nodot izvērtēšanai Saeimā."

Jau vēstīts, ka notikušais izsaucis plašu reakciju sabiedrībā un par to izteikušās dažādas amatpersonas, tostarp Valsts prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs un iekšlietu ministrs.

Tāpat arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" vairākkārt publiski aicināja policiju rūpīgi izmeklēt notikušo.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Jānis Bordāns Juris Jansons Krišjānis Kariņš Mozaīka Rīgas Stradiņa universitāte Valsts policija Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form