Rīgas apgabaltiesa piektdien pagarinājusi pieļaujamo apcietinājuma termiņu vienam no maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētajiem, noskaidroja portāls "Delfi".
Jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tika skatīts slēgtā tiesas sēdē.
Rīgas apgabaltiesā portālam "Delfi" norādīja, ka jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu diviem citiem apsūdzētajiem izskatīs nākamajā nedēļā (14. un 15. maijā). Savukārt nākamā atklātā tiesas sēde paredzēta 16. maijā.
Kriminālprocesa likumā norādīts, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem.
Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.
Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.
Mārtiņš Bunkus 2018. gada pavasarī tika nošauts Mežaparkā, netālu no Iekšlietu ministrijas. 2022. gada nogalē par slepkavības pasūtīšanu tika celtas apsūdzības uzņēmējiem Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko, kā arī par tās izdarīšanu – Viktoram Krivošejam.
Par slepkavības organizētāju izmeklētāji uzskata Genādiju Vaļaginu, kurš 2022. gada pavasarī pats tika noslepkavots.
2022. gada vasarā, kad iespējamie vainīgie jau bija aizturēti, VP pārstāvji raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka Bunkus lietā pretdarbība izmeklēšanai notikusi arī pašā policijā, piemēram, bijuši centieni panākt par citiem noziegumiem apcietinātu personu atzīšanos Bunkus slepkavībā un slēpti uzzināt, kā virzās izmeklēšana šajā lietā.
Kā policijas priekšnieks Armands Ruks iepriekš pauda "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", saliekot Bunkus slepkavības izmeklēšanas "puzli", rodas aizdomas par atsevišķu Valsts policijas (VP) amatpersonu apzinātu bezdarbību vai pat darbošanos pret izmeklēšanu.
Viņš gan uzsvēra, ka šie aizdomīgie kolēģi policijā vairs nestrādā, un, ja aizdomas ir pamatotas, tad tās jāizmeklē un jāpierāda citai iestādei – Iekšējās drošības birojam (IDB).
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
