Vilipsona labticīgi iegūto dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdos Latvijas valstij
Foto: Zane Bitere/LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17. februārī apmierinājusi Valsts policijas (VP) lūgumu, ar kuru par noziedzīgi iegūtu mantu atzīts māksliniekam Aivaram Vilipsonam piederošais dzīvoklis, portāls "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā. Atbilstoši normatīvajam regulējumam šis dzīvoklis pēc piederības atdots Latvijas valstij, taču šis tiesas lēmums vēl desmit dienu laikā ir pārsūdzams.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesnesis Zigurds Dundurs savu spriedumu skaidro ar to, ka tiesas kompetencē neietilpst vērtēt, kam prioritāri būtu atstājama noziedzīgi iegūta manta, proti, nozieguma rezultātā cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, jo tas ir likumdevēja izšķiršanās jautājums.

Viņš atzīmē, ka Satversmes tiesa (ST) 2017. gada spriedumā norādīja, ka likumdevējam būtu jāparedz skaidrs mehānisms procesā iesaistīto personu pamattiesību efektīvai nodrošināšanai, tostarp būtu jānodrošina trešajai personai — īpašuma labticīgai ieguvējai vai labticīgai ķīlas ņēmējai efektīvas iespējas prasīt zaudējumu atlīdzību.

Tiesa konstatēja, ka dzīvoklis, kura īpašniece bija mirusi un uz kuras atstāto mantojumu neviens mantinieks nebija pieteicies, 2011. gadā tika izkrāpts, viltojot mantošanas dokumentus, pēc tam nelikumīgi atsavinot dzīvokli par labu personām, kurām uz dzīvokli nebija nekādu tiesību. Līdz ar to, cietušajai Latvijas valstij 2011. gadā tika liegtas tiesības rīkoties ar tai piekritīgo dzīvokli kā bezsaimnieka mantu. Savukārt tagadējais dzīvokļa īpašnieks dzīvokli iegādājies jau pēc krāpšanas pabeigšanas, kad tas bija nelikumīgi atsavināts un reģistrēts Zemesgrāmatā par labu citām trešajām personām.

Tiesa konstatēja, ka krāpšanas dēļ tika izjaukta kārtība, kādā manta tiek atzīta par bezsaimnieka mantu. Līdz ar to valsts institūcijām nebija zināms par iespējamo notikušo krāpšanu, un tās nevarēja likumā noteiktajā kārtībā realizēt savas tiesības pieteikties uz dzīvokli kā bezsaimnieka mantu.

Tiesa secināja, ka noziedzīgi iegūtais dzīvoklis, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, ir atdodams pēc piederības likumīgajam valdītajam, šajā lietā par cietušo atzītajai Latvijas valstij. Savukārt labticīgam mantas ieguvējam jeb Vilipsonam ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu. Šāda Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtība, saskaņā ar ST spriedumu, ir atzīta par atbilstošu Satversmei.

Tiesas lēmums lietā atbilst stabilai tiesu praksei citos līdzīgos gadījumos, kuru par likumīgu un pamatotu atzinusi apelācijas instances tiesa, kuras lēmumi šīs kategorijas lietās ir galīgi un nav pārsūdzami, uzsvēra tiesnesis.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka policija 2019. gadā nolēma arestēt mākslinieka Aivara Vilipsona 2017.gadā iegādātu dzīvokli, jo tas 2011. gadā varētu būtu izkrāpts, viltojot testamentu. Tā kā nav neviena cietušā, kam dzīvokli atdot, policija rosina tiesai to kā noziedzīgi iegūtu mantu konfiscēt par labu Latvijas valstij, tajā pašā laikā atzīstot, ka iespējamos krāpniekus tik drīz pie atbildības nesauks.

Raidījums "de facto" vēstīja, ka nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017. gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019. gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas ietvaros. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Lietā tiek izmeklētas vēl 10 citas epizodes. Par aizdomās turamām kopā atzītas 14 personas.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Policija skaidroja, ka pierādījumus izdevās savākt tikai vēlāk. "Sākotnēji izmeklēšana tika uzsākta 2014. gadā saistībā ar viena nekustamā īpašuma izkrāpšanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots vēl par citām apkrāptām personām un tas, ka šo noziegumu sēriju izdara personu grupa. Ņemot vērā, ka noziegums tika atklāts vēlāk, arests nekustamajam īpašumam uzlikts 2019. gadā," pauda policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Kā norāda "De facto", izmeklētāja Gita Zeltiņa pagājušā gada nogalē ierosināja tiesai Vilipsona dzīvokli atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to par labu cietušajam, šajā gadījumā atdot Latvijas valstij.

Izmeklētāja lēmumā atzinusi, ka izmeklēšanu tuvākajā laikā nepabeigs, tādēļ lūdz ātrāk izlemt jautājumu par mantu, ko likums ļauj.

Raidījums vēstīja, ka 2011. gada vasarā pie notāres ieradās trīs sievietes. Vienai no tām mirusī Zirņu ielas dzīvokļa īpašniece it kā bija atstājusi mantojumu. Abas pārējās apliecināja, ka testaments ir īsts — nelaiķe to sastādījusi viņu klātbūtnē.

Piecus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas 2019. gadā ekspertīzē secināja, ka testaments ir viltots. Šajā epizodē policija tur aizdomās abas liecinieces Allu Keišu un Viktoriju Leibenzoni un Leibenzones vīru Sergeju Zeņkovu, kurš pēc tam uz pilnvaru pamata sniedza dokumentus Zemesgrāmatā un arī saņēma naudu, īpašumu pārdodot.

Zeņkovs rakstiskā komentārā "de facto" pauda, ka viņam krāpšanu inkriminē nepamatoti un viņu cenšoties iegāzt cita aizdomās turētā — Keiša.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Satversmes tiesa Valsts policija Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Jaunie projekti