Foto: LETA
Īsi pirms pirmā jumta nogruvuma veikalā "Maxima", Priedaines ielā, bijis mazāk cilvēku, nekā bijis raksturīgi pēcpusdienā, otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja viens no Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Viņš skaidroja, ka bijis biežs veikala apmeklētājs, jo dzīvojis Zolitūdē un regulāri apmeklējis netālu esošo sporta klubu. Arī traģēdijas dienā viņš nācis no treniņa sporta klubā. Kopā ar savu draudzeni iegājis veikalā, lai iegādātos pusdienas nākamajai dienai, jo bijusi paredzēta dežūra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Ienākot veikalā, nekas neesot liecinājis par gaidāmajām briesmām. Signalizācija nav skanējusi, tā vietā, kā ierasts, skanējusi mūzika. Brīdī, kad abi atradušies pie salātu nodaļas, noticis jumta nogruvums. Tajā viņš gan miesas bojājumus nav guvis, tāpēc tiesā pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā.

Vaicāts par precīzu laiku, kad iegājis veikalā, cietušais tiesā liecināja, ka tas bijis ap pulksten 17:00 vai 18:00. "Ārā bija jau tumšs, bet precīzu laiku es neatceros," sacīja cietušais vīrietis.

Tiesā viņš liecināja, ka konkrēto "Maxima" veikalu apmeklējis bieži, jo dzīvo Zolitūdē. Vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar citām dienām bijusi tā, ka veikalā bijis mazāk cilvēku, nekā ierasts. "Bija laiks pēc darba, kad cilvēku parasti tur bija daudz, bet toreiz tur bija maz cilvēku," skaidroja cietušais.
No nogruvuma brīža viņš atcerējās, ka licies, ka bijis sprādziens – skaļš un pēkšņs troksnis, kura skaļas intensitāte palielinājusies. "Noliecos uz aizsedzu galvu, draudzene darīja to pašu," atcerējās cietušais. Pēc nogruvuma viņš piecēlies, telpa bijusi pilna ar putekļiem, maz kas bijis redzams, gaismas nebija, liecināja cietušais vīrietis. Viņš izgājis pa aizmugures durvīm. "Viss, ko es atceros, ir tas, ka es neredzēju priekšējo sienu, kur pie ieejas ir kolonnas. Vairāk es neko neredzēju, es skrēju prom."

Vēl viņš tiesā norādīja, ka laikā, kad iegājis veikalā, strādājušas trīs vai četras kases, kas esot ierasts veikala režīms. Pēc nogruvuma izeju no veikala viņš atradis pats, jo agrāk strādājis kādā uzņēmumā par apkopēju. "Tāpēc es zinu, kā uzbūvēti šādi veikali un kur ir izeja caur rampu," sacīja cietušais, skaidrojot, ka, tikai vadoties pēc paša pieredzes, viņš izkļuvis no brūkošā veikala. Neviens cits uz izeju viņam neesot norādījis.

Vaicāts par to, vai virs viņa griesti neiebruka, cietušais atbildēja: "Nē, virs manis nekas nenotika, tāpēc es stāvu šeit."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!