10. martā sāksies parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par ostu likuma grozījumiem
Foto: LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien nolēma, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta Egila Levita apturētā likuma "Grozījumi Likumā par ostām" atcelšanu notiks no 10. marta līdz 8. aprīlim, portālu "Delfi" informēja CVK.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai varēs klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Parakstīšanās vietas jānosaka valstspilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Pēc CVK paustā, iespēja parakstīties jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tikšot nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā - 8. aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, būs jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs tos izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, proti, 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.

Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Kārtība, kādā jānotiek parakstu vākšanai, noteikta likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". To, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, noskaidro 30 dienu parakstu vākšanā, kas sarīkojama šo divu mēnešu laikā, kad likuma publicēšana apturēta.

Šā gada 18. februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 36 Saeimas deputātu prasību, Valsts prezidents apturēja Saeimā 10. februārī pieņemtā likuma "Grozījumi Likumā par ostām" publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Kā ziņots, Levita pilnvaru termiņā šī ir trešā reize, kad ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu prasa likuma publicēšanas apturēšanu. Iepriekš pēc Saeimas mazākuma prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt divu likumu grozījumus, kas mainīja pašvaldības domes atlaišanas regulējumu.

Nepieciešamie parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, pieprasījumu Valsts prezidentam parakstījuši ZZS frakcijas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns, Armands Krauze un Raimonds Bergmanis.

Tāpat to parakstījuši "Saskaņas" frakcijas parlamentārieši Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Nikolajs Kabanovs, Regīna Ločmele, Jānis Tutins , Edgars Kucins , Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Jānis Krišāns un Igors Pimenovs.

Likuma grozījumu apturēšanu prasīja arī citi opozīcijas deputāti Didzis Šmits, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK), Ralfs Nemiro, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ļubova Švecova (LPV), Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R) un Inguna Rībena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Zaļo un zemnieku savienība Satversme Centrālā vēlēšanu komisija Ostas Valsts prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form