Aptuveni 102 tūkstoši citu tautību iedzīvotāju Latvijas neatkarības laikā ir tiktāl integrējušies Latvijas sabiedrībā un valstī, ka sevi uzskata par latviešiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tā, izvērtējot Centrālās statistiskas pārvaldes tautas skaitīšanas apkopotos datus, otrdien secināja Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija.

Viens no komisijas deputātiem Jānis Lagzdiņš pauda, ka krasi samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas par savu dzimto valodu uzskata krievu. Ir tikai trīs teritorijas, kur joprojām latviešu skaits ir lielāks nekā to iedzīvotāju skaits, kuri par savu dzimto valodu uzskata latviešu. Tas nozīmē, ka joprojām vēl ir vērojamas zināmas pārkrievošanās tendences. Joprojām vismazākais latviešu īpatsvars ir Daugavpilī un Daugavpils rajonā.

Izvērtējot tautas skaitīšanas datus, Lagzdiņš pievērš uzmanību faktam, ka Latvijā dzīvojošie baltkrievi un poļi pēdējos 11 gados sevi vairāk apzinājušies kā nacionālo minoritāti un vairs sevi nepievieno krievvalodīgajiem.

Komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte uzskata, ka šo nacionālās minoritātes apziņu ir veicinājusi baltkrievu un poļu nacionālo skolu sistēma.

Komisija pieņēma zināšanai arī faktu, ka Ventspilī un Rīgas jūrmalā ir palielinājies krievu tautības iedzīvotāju skaits, jo līdz ar neatkarības atgūšanu un tā saucamo jauno krievu slāņa izveidošanos ir notikusi iedzīvotāju pārvietošanās. Ventspilī ir trīskārtīgi palielinājies krievu tautības iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 1989.gadu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form